Krievijas ekonomika pārdzīvoja pirmo sankciju šoku un tagad importē preces, kas pazudušas no Krievijas tirgus vai kuru pārdošanu aizliedz Rietumu sankcijas. To var izdarīt tikai daļēji, vienlaikus veicot ekonomikas primitivizāciju.
“Dzīve būs vieglāka un būs mazāk naudas,” laikrakstam Financial Times sacīja sankcionētais oligarhs . “Cilvēkiem būs jāiztiek ar mazāk. Desā būs vairāk papīra. Tā būs 10-15 gadus, ja Putins nenomirs. Principā nekas nemainīsies.”
Laikraksts runāja ar vairākiem cilvēkiem, kuri pēc sankciju ieviešanas un Rietumu kompāniju aiziešanas aktīvi nodarbojās ar veidu meklēšanu, kā atdot Krievijai pazudušās preces. “Protams, tā ir ”tīrā ūdens” kontrabanda,” FT sacīja vīrietis, vārdā Staņislavs, kurš atveda piecus koferus ar aprīkojumu, kas iegādāts Austrijā no uzņēmuma, kas pameta Krieviju pēc kara uzliesmojuma Ukrainā. “Viss bija sakārtots tā, it kā es to būtu iegādājies sev.”
Viņš agrāk nodarbojās ar līdzīgām piegādēm, taču tas nebija īpaši izdevīgi. Pirms sankcijām varēja kaut ko ievest kontrabasa futrālī, bet neviens negribēja pirkt, jo nebija oficiālas garantijas. “Tagad es importēju gan to, gan to, tāpat kā visi citi,” saka Staņislavs.
Iepirkumus viņš galvenokārt veic ar Eiropā dibinātu fasādes firmu starpniecību, pēc tam preces ar treileriem tiek vestas uz tādām valstīm kā Kazahstāna vai Armēnija, kas ir muitas savienības sastāvā ar Krieviju. “Jebkurš zīmols, kas ir pametis Krieviju, neatkarīgi no tā, kas ir – putekļsūcēji, apģērbs, alkohols – tas viss tik un tā tiek importēts,” saka cits Eiropā dzīvojošs krievs, kurš nodarbojas ar šādām piegādēm.
Taču pārtrūkumi notiek regulāri. Piemēram, pēdējās fasādes apdarei izmantoto klinkera ķieģeļu piegādes bijušas jūnijā. Tagad neviens nezina, kā tos ievest, saka krievs. Dažas būvfirmas, pēc viņa teiktā, ēku pabeidza uz pusi, un nav skaidrs, ko darīt ar otro pusi.
Pēc tam, kad ES decembra sākumā ierosināja sankciju apiešanu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu, arī Staņislavam sākās problēmas – viena krava iestrēga Kazahstānas muitā. “Taču bija nepilnība, un tad, pateicoties sakariem un nelielam kukulim, mēs atradām veidu, kā preces piegādāt,” viņš saka, taču atzīst, ka darbs ar katru dienu kļūst grūtāks.
Kirils no Maskavas pārņēma pelēko mēbeļu importu caur Kazahstānas firmām, kurām ir cieša saikne ar Rietumu zīmoliem. Šāda firma veic lielāku pasūtījumu nekā parasti, un iegūtais pārpalikums tiek eksportēts uz Krieviju.
Taču dažas preces, piemēram, mikroshēmas un serverus, šādā veidā ir grūti iegādāties, stāsta Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājs. “Daži amerikāņu uzņēmumi ir pārtraukuši piegādes Armēnijai,” viņš sacīja FT. “Viņi saka:” Jums kādreiz mums bija viena licence gadā, tagad jūs prasāt 100? Ejiet ellē”.
Citi cenšas pārliecināties, ka pircējs neatrodas Krievijā, sacīja cita Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma augstākā līmeņa menedžeris: “Vai jūs vēlētos piegādāt 10 serverus uz Gjumri (pilsēta Armēnijā)? Sazinieties ”zūmā” ar ar pārdošanas vadītāju, lai parādītu, ka atrodaties Armēnijā un jūsu birojā ir cilvēki.
Mikroshēmu plūsma uz Krieviju iet caur maziem uzņēmumiem no “draudzīgām valstīm”, kopīgā izmeklēšanā ar Londonas Karalisko Apvienoto aizsardzības pētniecības institūtu raksta Reuters. Pēc viņu domām, no aprīļa līdz novembrim viņu imports sasniedza 2,6 miljardus USD, no šī apjoma Rietumu zīmolu, piemēram, Intel un AMD, ražotās preces veido vismaz 777 miljonus USD. Piegādes nodrošināja mazie uzņēmumi no Turcijas, Ķīnas, Honkongas Kong un citas valstis, kas nepievienojās sankcijām.
Pēc kāda Kremlim pietuvināta miljardiera domām, iespējamā peļņa no kontrabandas ir tik liela, ka premium preces tomēr tiks piegādātas. Vasarā viņš iegādājās divas Maybach automašīnas, nevis Mercedes, ko gribēja, bet nevarēja dabūt. Ja pirmais Maybach sabojāsies, es paņemšu detaļas no otrā, saka miljardieris.
Pēc cita oligarha domām, pirmos divus, trīs vai četrus gadus būs grūti, tad ekonomika pielāgosies. Kā piemēru viņš min Irānu: “Viņi visu dara paši. Viņiem ir savas piegādes ķēdes, un, ja kaut kā trūkst, viņi to atrod melnajā tirgū. Mēs tagad mācāmies, un galu galā mēs būsim tādi paši.”
