Svinot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” – lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti, cilvēki tiek aicināti to godāt kā Baltā galdauta svētkus, kas ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu.
Atskatoties pagātnē, svarīgākais tajā laikā bija būt kopā, būt vienotiem ceļā uz kopīgu mērķi, ceļā uz brīvu Latviju. Lai gan pašreizējā ārkārtas situācija neļauj pulcēties, aicinām svētkus atzīmēt savās ģimenēs – kopīgi uzklāt svētku galdu un atzīmēt šo būtisko notikumu, kam šogad aprit 30 gadu. Par godu Latvijai klāsim baltu galdautu kā pašapziņas un lepnuma simbolu, būsim kopā sarunās, dziedot vai dejojot, skatoties filmu vai kopā lasot kādu grāmatu.
1978. gada grāmata „Viesu uzņemšana” vēsta: „Mērenība visur, neuzkrītoša vienkāršība uzvedībā pie galda ir tieši saistīta ar estētikas prasībām, skaistumu, tīrību un kārtību.”
Savukārt par pašu galda klājumu vēl joprojām sabiedrībā ir pieņemti savi noteikumi, kādam tam jābūt. Pētot rakstīto dažādās labas viesu uzņemšanas grāmatās secinām, ka galda klāšanas veidi ir dažādi, bet visos gadījumos ir jāraugās, lai būtu tīri, ērti, glīti.
Galdautam vienmēr jābūt tīram, gludam, ar taisni iegludinātām vīlēm, vienādi pārsegtam pār galda malām. Labi, ka uz balta galdauta var likt visādus traukus.
Galda klāšanai traukus un rīkus izvēlas un izvieto atbilstoši ēdieniem, dzērieniem, to pasniegšanas secībai.
Galda klājamos pēc iespējas izrauga saskaņā ar galda traukiem.
Salvetes eleganti papildina galda vizuālo tēlu un to izvēlētais salvešu locījums var pat ienest „rozīnīti” jūsu galda klājumā.
Lai arī cik skaisti un ar izdomu būtu klāts svinību vai jubilejas galds, bez puķēm tas izskatīsies ikdienišķs vai pat necils. Puķes rada īpašu noskaņu.
Vienkāršākos nosacījumus par galda klājumu no dažādu laiku grāmatām noslēgsim ar vēl vienu nosacījumu no 1924. gada „Praktiskās pavāru grāmatas”: „Pārāk cieši pie galda sēdot omulība lielā mērā tiek traucēta, tālab šķīvji tā jāliek, lai ikvienai personai būtu diezgan telpu, lai tā ēdot varētu svabadi rīkoties ar elkoņiem.” Ieturot distanci – vēlam nosvinēt skaistus svētkus!
Ventspils muzejs
