Šveices Federālais izlūkošanas dienests (NDB) noskaidrojis, ka Šveicē atrodas 80 Krievijas spiegi – tā ir piektā daļa no visiem Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem Eiropā. Par to raksta Neue Zürcher Zeitung .
“Federālais izlūkošanas dienests (NDB) ir noskaidrojis, ka piektā daļa no visiem Eiropā izvietotajiem Krievijas izlūkdienestiem šobrīd atrodas Šveicē. Tie ir vairāk nekā 80 aģenti, kā septembra sākumā Nacionālās padomes Ārpolitikas komisijas locekļiem sacīja augsta NDB amatpersona,” teikts ziņojumā. .
Vēsturnieks un izlūkošanas eksperts Adrians Hannijs atzīmē, ka valsts ir svarīga Krievijas spiegiem, jo ”tā ir saistīta ar starptautiskām institūcijām, kas atrodas Ženēvā”. Pēc viņa teiktā, tieši Šveicē atrodas Krievijas specdienestu materiāli tehniskā bāze.
Politiķis Gerhards Pfisters atzīmē, ka Krievijas spiegu briesmas pieaug, jo Šveice atšķirībā no citām valstīm viņus neizraida.
“Mums nevajadzētu būt naiviem. Krievijas izlūkdienestu draudi ir reāli. Un tai ir tendence pieaugt, ja Šveice atšķirībā no citām Eiropas valstīm turpina paciest šos cilvēkus,” viņš saka. Pfisters atzīmēja arī, ka “amerikāņi vai eiropieši kādā brīdī jautās, kāpēc Šveice neaptur Krievijas izlūkdienestu aktivitātes.”
Nacionālās padomes loceklis Fabians Molina atzīmē, ka Krievijas spiegus, ko teroristu valsts nosūtījusi diplomātu aizsegā, aizsargā “diplomātiskā imunitāte”, tāpēc viņiem ir vienkārši jāpamet valsts.
“Šie ārvalstu aģenti apdraud Šveices iekšējo un ārējo drošību. Tā kā diplomātiskā imunitāte pasargā viņus no kriminālvajāšanas, mums ir jānodrošina, ka viņi atstāj valsti. Ja mēs vēlamies saglabāt starptautisko Ženēvu salīdzinoši tīru, federālajai valdībai ir jāizraida ārvalstu aģenti,” saka Molina.
Nesen Ārpolitikas komisija apstiprināja priekšlikumu, kas paredz konsekventu spiegu izraidīšanu, taču valsts parlaments šādu lēmumu aktīvi nepieņem, jo Krievija, reaģējot uz to, var sākt tādu pašu politiku.
“Ja mēs sāksim izmest Krievijas vēstniecības darbiniekus no mūsu valsts, Šveices vēstniecība Maskavā pēc dažām dienām būs tukša, tas ir skaidrs,” komentē ārpolitikas eksperts Rolands Rino Buhels.
Ārlietu ministrijā medijam paskaidroja, ka Federālā padome nekādas sankcijas diplomātu izraidīšanas veidā nenosaka. Šādi gadījumi “nav publiski paziņoti un tos var saskaitīt uz vienas rokas”. Neraugoties uz to, Šveice aizliedz ieceļot no citām valstīm izraidītajiem Krievijas diplomātiem – kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir izdoti 270 šādi aizliegumi.
