Ukrainas Drošības dienesta (SBU) operācija var izgaismot atsevišķus Krievijas un Ķīnas sadarbības faktus. Citu incidentu kontekstā Krievijas Federācijas militārajos objektos motikušais ir vēl interesantāks. Šādi sava viedokļa izklāstu sāk Ukrainas medijs LIGA.net
Ukrainas Drošības dienests sarīkoja sprādzienu uz Baikāla-Amūras maģistrāles (BAM) Burjatijā – tas ir vienīgais nopietnais maršruts starp Krievijas Federāciju un Ķīnu.
Šī darbība ir apliecinājums SBU izvēlētās nelineārās stratēģijas efektivitātei, portālam LIGA.net pastāstīja sarunu biedrs no izlūkošanas dienesta.
Papildus tiešiem ekonomiskiem zaudējumiem sprādziens palīdz atklāt konkrētus faktus par piegādēm no Ķīnas uz Krieviju, norāda informācijas un konsultāciju kompānijas ”Defense Express” eksperts Valērijs Rjabihs.
Kā vērtēt sprādzienu uz Baikāla-Amūras maģistrāles – īsumā.
KAS NOTIKA. Naktī uz 30. novembri Burjatijā Besolova vārdā nosauktajā Severomujskas tunelī notika sprādziens . Šis ir vienīgais nopietnais dzelzceļa maršruts starp Krieviju un Ķīnu, ko okupanti izmanto militārām piegādēm. Kravas vilcienam pārvietojoties, detonēja četri sprādzienbīstami priekšmeti.
Krievijas propagandisti raksta, ka kravas vilciena “ugunsgrēka” cēlonis bijis “īssavienojums kabeļu tīklā”.
Taču LIGA.net sarunu biedrs drošības blokā sacīja, ka šī bijusi veiksmīga Ukrainas Drošības dienesta specoperācija.
Agresorvalstij diemžēl ir pietiekama drošības rezerve, portālam LIGA.net stāsta sarunas biedrs. Tāpēc SBU kā visefektīvāko izvēlējās nelineāro stratēģiju: “Šodienas dzelzceļa sprādziens uz Krievijas un Ķīnas robežas ir skaidrs apstiprinājums tam.”
KĀPĒC TAS IR SVARĪGI. Tagad ir grūti runāt par to, kādas konkrētas sekas radīs Severomujskas tuneļa slēgšana.
Vēl svarīgāk ir tas, ka tas notiek uz dažādu “incidentu” fona militāri rūpniecisko kompleksu uzņēmumos dažādos Krievijas reģionos – pie Maskavas , Smoļenskas, Brjanskas, Čeļabinskas, portāam stāsta ”Razumkova centra” militārais eksperts Oleksijs Meļņiks.
“Šī ir mazo griezumu stratēģija,” viņš saka. “Katra no šīm darbībām atsevišķi nevar mainīt kara stratēģisko gaitu. Taču kopā tām ir uzkrājošs, kumulatīvs efekts. Jo vairāk tādu mazu (liela kara mērogā) sitienu, jo lielāka ir iespējamība, ka kādā brīdī šis Koloss var nokrist.”
Šos “nelielos griezumus” var īstenot dažādos veidos – no dronu triecieniem līdz diversiju grupu piesaistīšanai vai vietējo spēku, kas neatbalsta pašreizējo Krievijas politiku, ietekmēšanai”, norāda ”Defense Express” eksperts Valērijs Rjabihs.
Uzbrukumi darbības dziļumā līdz 250 kilometriem ir paredzēti, lai samazinātu ienaidnieka spēju veikt militāras operācijas: tas traucē loģistiku, traucē aizmugures darbu, jo īpaši lidlaukos, kur atrodas ienaidnieka lidmašīnas, ko izmanto triecieniem Ukrainai, saka eksperts.
Uzbrukumi stratēģiskā dziļumā – vairāk nekā 250 km – traucē ienaidnieka spēju nodrošināt karaspēku un transportu no aizmugures, kā arī ietekmē karaspēka atbalsta infrastruktūras darbību.
“Uzbrukums BAM ir svarīgs tieši šajā kontekstā. Šis jau ir superstratēģisks trieciens. Papildus ekonomiska kaitējuma nodarīšanai un loģistikas traucējumiem tas var novest pie konkrētu faktu atklāšanas par noteikta veida aprīkojuma un sastāvdaļu piegādi no Ķīnas,” uzskata Rjabihs.
KO TĀLĀK. Ukrainai jāturpina kara pārcelšana uz Krievijas teritoriju, uzskata Rjabihs. Neskatoties uz visu Krievijas spēku, tai ir vairāki vājie punkti, kurus Ukraina var un tai vajadzētu skart.
Daži uzņēmumi ražo unikālus produktus, kas nepieciešami Krievijas armijai un tie netiek ražoti nekur citur: specifiskas sprāgstvielas (lai izraisītu sprādzienu), detonatori, mikroelektronika. Trieciens tiem atbalsosies tālu aiz objektu robežām un sarežģīs Krievijas ieroču piegādes palielināšanas plānu īstenošanu.
Tāpēc nav gluži pareizi iepriekš vērtēt vienas konkrētas operācijas sekas. “Visi mērķi nav nejauši izvēlēti. Ukrainas aizsardzības spēki labi apzinās ienaidnieka militāri rūpnieciskā kompleksa svarīgās vietas,” saka Rjabihs.
Visi triecieni, kas tiek veikti okupētajās teritorijās vai Krievijas teritorijā, ir vērsti uz militāro preču ražošanas samazināšanu un loģistikas maršrutu izjaukšanu, apstiprina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks . “Nosacīti, vismaz viens no 10 bezpilota lidaparātiem tomēr trāpa Krievijas militārajos mērķos. Tāpēc ir vērts to darīt.”
