Vācijas varas iestādes nolēmušas uz Ukrainu nosūtīt savus galvenos kaujas tankus Leopard 2, raksta vācu izdevums Spiegel. Pēc viņu teiktā, runa ir vismaz par vienu tanku rotu – tās ir 14 tehnikas vienības.
Valsts valdība plāno arī atļaut citām valstīm pārvest uz Kijivu vācu tankus. Vācija nosūtīs Ukrainai tankus no Bundesvēra (Vācijas bruņoto spēku) noliktavām un pēc tam uz Kijivu var pārvest jaunus Leopard 2, norāda laikraksts.
Vācijas varas iestāžu lēmumu ietekmēja sabiedroto, tostarp ASV, nostāja, raksta Spiegel. Intensīvas sarunas turpinājās vairākas dienas.
Baltā nama administrācija arī nolēmusi nosūtīt uz Ukrainu modernus kaujas tankus Abrams M1, iepriekš ziņoja The Wall Street Journal, atsaucoties uz ASV amatpersonām. Laikraksts norāda, ka šis ASV lēmums ir daļa no līguma ar Vāciju. Saskaņā ar to Berlīne piekritīs nosūtīt Ukrainas bruņotajiem spēkiem mazāku skaitu tanku Leopard 2, nekā sākotnēji plānots, kā arī apstiprinās tanku piegādi no citām valstīm.
Citas ES valstis, kuru dienestā ir arī vācu tanki Leopard 2, izteikušas gatavību tos pārvest uz Kijivu. Polija 24. janvārī oficiāli vērsās pie Vācijas, lai saņemtu atļauju piegādāt Ukrainai tankus Leopard. Pirms tam Varšava draudēja to darīt pat bez Vācijas puses piekrišanas.
Bloomberg iepriekš ziņoja, ka Vācija trešdien, 25.janvārī, oficiāli dos Polijai atļauju reeksportēt tankus uz Ukrainu .
Kopumā Bundesvēra rīcībā ir 320 tanki Leopard 2, taču nav zināms, cik no tiem būs kaujas gatavībā, telekanālam CNN sacīja valsts Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Tie ir Leopard 2s – A5, A6 un A7 sērijas – ir dažādās nolietojuma pakāpēs un gatavībā izvēršanai
Vienlaikus Vācijas koncerns Rheinmetall paziņoja par gatavību Ukrainai nodot 139 dažādu modifikāciju tankus Leopard, ja saņems Vācijas valdības piekrišanu.
20.janvārī Ramšteinas aviobāzē Vācijā notika NATO pārstāvju sanāksme. Bija paredzēts, ka tieši tur Vācija oficiāli paziņos par atļauju piegādāt tankus Ukrainai. Par to īpaši rakstīja Bloomberg. Taču kontaktgrupas par militāro atbalstu Ukrainai dalībniekiem neizdevās pārliecināt Vācijas varas iestādes. Nepaveicās arī NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam. Pēc tikšanās ar viņu Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja, ka lēmuma vēl nav, taču “tas būs ļoti drīz”.
