2019. gada janvāri Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) noslēgs ar pasaulslavenajam komponistam Dmitrijam Šostakovičam veltītu programmu. 25. janvārī plkst. 19.00 notiks cikla “Meistari un meistardarbi” otrais koncerts “Šostakovičs – jokdaris un vizionārs”. Kopā ar LNSO un Andri Pogu uzstāsies spožā bulgāru pianiste Plamena Mangova un viens no izcilākajiem Latvijas trompetistiem Jānis Porietis.
Viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta simfoniķiem Dmitrijs Šostakovičs tiek dēvēts par laikmeta muzikālo sirdsapziņu, traģisko notikumu atspoguļotāju un krievu laikmetīgās mūzikas klasiķi. Viņu mēdz saukt par 20. gadsimta Bēthovenu. Šostakoviča dzīve un māksla savā ziņā bija varoņdarbs, strādājot gaisotnē, ko caurauda komunistiskā režīma ideoloģijas žņaugi. Taču vismaz jaunībā komponists gribēja arī nest cilvēkiem prieku. “Vēlos tā sauktajai “nopietnajai mūzikai” atkarot tiesības uz smiekliem. Kad simfoniskās mūzikas koncertā klausītājs skaļi smejas, mani tas nebūt nešokē, gluži pretēji – iepriecina,” tā 1933. gadā izdevumam “Padomju Māksla” teicis Šostakovičs.
25. janvāra koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Dmitrija Šostakoviča Koncertu klavierēm, trompetei un stīginstrumentiem. Komponists te uzjautrinājies no sirds: Haidna un Bēthovena mūzikas citāti dzīvo līdzās operetes un džeza intonācijām, skan atbalsis no “Apasionātas” (kā vēsta padomju mitoloģija, tas bijis Ļeņina iemīļots skaņdarbs), kas likta vienkop ar bandītiskas ielu mūzikas motīviem. No vienas puses, 27 gadus veca komponista ālēšanās. No otras puses, izaicinājums klasiskās kultūras kanoniem un pagātnes tradīcijām.
Koncerta otrajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča Ceturtā simfonija, kuras pirmatskaņojums tika paredzēts, taču nenotika 1936. gadā. Pirms tam Šostakovičs sacerēja operu “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, kas bija liels izaicinājums Padomju Savienībā pieņemtajām mūzikas un ētikas normām. Operu asi kritizēja par pārmērīgu ekspresiju un saasinātām izjūtām — no brutalitātes līdz traģismam –, kā arī par izsmalcinātības trūkumu.
1936. gada janvārī (pēc tam, kad operas iestudējumu noskatījies Staļins) PSRS vadošajā laikrakstā “Pravda” tiek publicēta iznīcinoša recenzija par Šostakoviča operu – slavenais teksts “Nevis mūzika, bet murgs”. Kad vēlāk jautāja “Pravdas” galvenajam redaktoram, kāpēc uzbruka tieši Šostakovičam, tas atbildējis.“ Ar kādu taču bija jāsāk. Šostakovičs ir visslavenākais, viņam dots trieciens uzreiz atbalsojas sabiedrībā, likdams viņa atdarinātājiem mūzikā un citās jomās satrūkties un apdomāties. Turklāt Šostakovičs ir īsts mākslinieks, viņam piemīt ģēnija iezīmes.”
Ceturtās simfonijas pirmās divas daļas top pirms šīs recenzijas un trešā daļa – pēc tās publicēšanas. Simfonijas pirmatskaņojums paredzēts tā paša gada decembrī, taču tas nenotiek. Ir versija, ka atskaņojumu atcēlis pats Šostakovičs, lai neuzjundītu liekas kaislības pēc tam, kad vairākos “Pravdas” rakstos skarbi kritizēts gan par operu, gan par baletu “Gaišais strauts”, taču tiklab ticams ir arī nostāsts, ka simfonijas atskaņojums aizliegts “no augšas”. Traģisko notikumu inspirētā Ceturtā simfonija spiesta gaidīt pirmatskaņojumu 25 gadus.
Bulgāru pianiste Plamena Mangova ir soliste ar iespaidīgu karjeru. 2007. gadā viņa ieguva otro vietu karalienes Elizabetes konkursā Briselē. Mangova uzstājusies Berlīnes filharmonijā, Tokijas Suntory Hall, Vašingtonas Kennedy Center un Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw, viņa koncertē arī Londonā, Sanktpēterburgā, Milānā, Jeruzalemē, Maskavā un Parīzē. Plamena muzicējusi ar BBC Philharmonic, English Chamber Orchestra, Sinfonia Varsovia, Beļģijas Nacionālo orķestri, Čaikovska Lielo simfonisko orķestri, Luksemburgas, Drēzdenes, Lježas, Tokijas un Sanktpēterburgas filharmoniskajiem orķestriem.
LNSO trompešu grupas koncertmeistars Jānis Porietis ir daudzkārtējs vietēja un starptautiska mēroga konkursu laureāts, LNSO trompešu grupas koncertmeistars, bieži muzicē dažādos kameransambļos un sadarbojas ar vadošajiem Latvijas solistiem un koriem. 2009. gadā Jānis pabeidza Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru un devās uz ASV, kur pēc studijām Kanzasas Universitātē pie izcilā trompetista Stīvena Laisringa ieguva doktora grādu mūzikā. Studiju laikā aktīvi darbojās fakultātes metālpūšamo instrumentu kvintetā KBQ (Kansas Brass Quintet). Gan kā solists, gan kā pirmā trompete muzicēja universitātes simfoniskajā un pūtēju orķestrī. Ar šiem kolektīviem tika ierakstīti trīs albumi skaņu ierakstu namā Naxos; Jānis arī koncertēja Ņujorkas Carnegie Hall, kur par trompetes solo izpelnījās īpašu uzmanību un slavinošu atsauksmi no The New York Times. Neraugoties uz kārdinošiem darba piedāvājumiem Amerikā un Ķīnā, Jānis atgriezās Latvijā, lai muzicētu, strādātu par pedagogu un profesionāli fotografētu.
“Pirmskoncerta sarunās” Orests Silabriedis sarunāsies ar LR1 komentētāju Eduardu Liniņu, un tēma šoreiz – māksla un dzīve Padomju Krievijā 20. gadsimta 20.–30. gados. Sarunas notiks Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18. Ieeja ar koncerta biļetēm.
24. janvāra vakarā Lielajā ģildē notiks koncerts jauniešiem un mūzikas iesācējiem “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Šostakoviča koncerts klavierēm un trompetei”.
Šajā koncertā skatīsimies uz komponista dzīves ritējumu, daiļradi un attiecībām ar varu kinofilmu kontekstā. Goran Gora stāstījums mīsies ar kadriem no padomjlaika filmām, kurām Šostakovičs radījis mūziku. Viņš bijis mūzikas autors vairāk nekā 100 filmām. To visu kopā liks koncerta režisors Roberts Rubīns, kas pēdējā gada laikā veidojis tādus lieluzvedumus kā izrāde “Abas malas” un Latvijas Radio kora kinokoncerts “Zemgales gredzens”. Scenārija autore – dramaturģe Justīne Kļava.
Biļetes uz koncertu “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Šostakoviča koncerts klavierēm un trompetei” un “Meistari un meistardarbi. Šostakovičs – jokdaris un vizionārs” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs.
Vairāk informācijas par koncertu – http://lnso.lv/
