Aalto universitātes pētnieki pētnieciskās žurnālistikas programmai Yle MOT aprēķinājuši, ka Somijas iedzīvotāji enerģētikas krīzes laikā elektrības rēķinos pārmaksājuši aptuveni piecus miljardus eiro.
Pērn Somijā elektrība bija ārkārtīgi dārga. Tomēr elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir palikušas vairāk vai mazāk nemainīgas, raksta Yle.
Ja vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Somijā 2020.gadā bija 2,8 centi par kilovatstundu, tad pagājušā gada otrajā pusē tā pārsniedza 20 centus.
Inženierfizikas profesors Pīters Lunds uzskata, ka ir negodīgi, ka patērētāju elektrības rēķini ir pieauguši, kamēr elektroenerģijas ražotāji ir guvuši labumu.
“Tā bija ieņēmumu pārnešana no patērētājiem uz elektroenerģijas ražotājiem,” saka Lunds.
Divi Somijas lielākie elektroenerģijas ražotāji Fortum un mežsaimniecības uzņēmums UPM dubultojuši savus pamatdarbības ienākumus no elektroenerģijas ražošanas.
Piemēram, Fortum izmanto kodolenerģiju un hidroenerģiju, kam ir zemas izmaksas. Hidroelektrostacijas kilovatstundas ražošanas izmaksas ir viens cents, savukārt elektroenerģijas tirgus cena rudens pīķa laikā sasniedza vairāk nekā 50 centus.
Pagājušā gada pavasarī pētnieku grupa no Aalto universitātes iesniedza priekšlikumu(siirryt toiseen palveluun)par to, kā krīzes situācijā varētu mainīt esošo elektroenerģijas tirgus modeli. Tas vismaz ierobežotu straujo cenu kāpumu.
Lūk, kā lētā elektroenerģija tiek pārdota par paaugstinātu cenu
Galvenais elektroenerģijas cenu kāpuma skaidrojums ir Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošie Krievijas energoapgādes traucējumi. Dabasgāze ir kļuvusi nepietiekama, un ar gāzi darbināmas elektroenerģijas cenas ir pieaugušas debesīs.
Taču tas tikai daļēji izskaidro augstos elektrības rēķinus Somijā.
Situāciju veicinājis tas, kā darbojas pašreizējais elektroenerģijas tirgus. Tirgus pamatā ir robežcenas (”marža”), kur cenu nosaka dārgākais enerģijas avots.
Normālos laikos robežcenas veicina efektīvu elektroenerģijas ražošanu. Nav jēgas investēt dārgas elektroenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā, ja elektroenerģiju, kas ražota no brīviem resursiem, piemēram, vēja, var pārdot par tādu pašu cenu.
Robežcenu noteikšana tiek uzskatīta par svarīgu instrumentu pārejā uz nulles emisiju sabiedrību. Enerģētikas nozare un zinātnieki tam piekrīt.
Tomēr izņēmuma situācijās, piemēram, enerģētikas krīzē, robežcenu noteikšana var paaugstināt elektroenerģijas cenas un radīt milzīgas ekonomiskas grūtības iedzīvotājiem.
