Pēc Vladimira Putina pārvēlēšanas uz piekto prezidenta termiņu, Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par nodomu būtiski paplašināt bruņoto spēku sastāvu.
“Līdz gada beigām plānots izveidot divas kombinētās ieroču armijas un 30 formējumus, tostarp 14 divīzijas un 16 brigādes,” kolēģijas sēdē sacīja ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu.
Pēc viņa teiktā, bruņoto spēku “progresīva attīstība un kaujas spēju palielināšana” tiek veikta “saskaņā ar augstākā virspavēlnieka” Putina lēmumu. Jau ir izveidots armijas korpuss, motorizēto strēlnieku divīzija, Dņepras upes flotile un flotiles upes laivu brigāde, sacīja Šoigu, piebilstot, ka Krievijas armijas kaujas spēka uzlabošana turpināsies “proporcionāli topošajiem. draudiem valsts militārajai drošībai.
Šoigu īpašu uzmanību pievērsa dienvidrietumu virzienam, kur kara ar Ukrainu dēļ “sarežģīta situācija saglabājas”. Pēc viņa teiktā, Dienvidu militārais apgabals saņems vairāk nekā 16 tūkstošus modernu ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Tāpat tur tiks nodoti ekspluatācijā vairāk nekā 360 jauni militārās infrastruktūras objekti, kuru būvniecība jau tuvojas noslēgumam.
Pirms mēneša Šoigu paziņoja par divu rezerves armiju un sešu divīziju izveidi, izmantojot 540 tūkstošus līgumkaravīru, kas pērn stājās dienestā.
26.februārī Putins Dienvidu militārajā apgabalā iekļāva Krievijas anektētās pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus. Tajā pašā laikā viņš deva rīkojumu Rietumu militārā apgabala vietā atjaunot Maskavas un Ļeņingradas militāros apgabalus. Šoigu sacīja , ka pēdējais darīts, pateicoties NATO paplašināšanai, kurai pievienojās Somija un Zviedrija, un saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem palielināt armijas apjomu. Drīzumā šajos rajonos tiks izvietoti papildu ieroči, sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
2023. gada beigās Putins parakstīja dekrētu, kas palielina Krievijas bruņoto spēku personāla skaitu līdz 2,209 miljoniem cilvēku. Saskaņā ar dokumentu militārpersonu skaitam vajadzētu palielināties līdz 1,32 miljoniem cilvēku. Tas ir par 170 tūkstošiem vairāk, nekā prasīja Putina iepriekšējais līdzīgs dekrēts, kas tika parakstīts 2022. gada augustā, dažas nedēļas pirms mobilizācijas izsludināšanas.
Līdz iebrukuma Ukrainā sākumam Krievijas bruņoto spēku atļautais spēks bija 1,9 miljoni cilvēku, tostarp 1,01 miljons militārpersonu. Tādējādi ar diviem dekrētiem kopā Putins to palielināja par vairāk nekā 300 tūkstošiem cilvēku – aptuveni tikpat daudz, pēc Rietumu datiem, Krievijas karaspēks Ukrainā zaudēja nogalinātos un ievainotos.
