Visu kontinentu iedzīvotāji atbalsta Ukrainu, taču ne visi ir vienlīdz gatavi sniegt tai militāru palīdzību un ne visi piekrīt bargām sankcijām pret Krieviju. Par to liecina Ipsos jauna liela mēroga socioloģiskā pētījuma rezultāti 27 valstīs (Šeit)
82% aptaujāto Eiropā un Ziemeļamerikā uzskata, ka karš Ukrainā rada lielu vai būtisku risku pasaulei kopumā. Tajā pašā laikā vidēji 61% uzskata, ka karš rada būtisku risku arī viņu valstij. Visvairāk no tā baidās Japāna (87%), Polija (77%), Dienvidkoreja (77%) un Zviedrija (75%). Apmēram trešā daļa aptaujāto uzskata, ka karš varētu apdraudēt viņu darbavietas, uzņēmumus vai viņus pašus.
Kā izrādījās, vidēji visā pasaulē ziņām par karu Ukrainā seko līdzi 70% aptaujāto, pa valstīm tas galvenokārt ir no 57 līdz 77%. Šī tēma visvairāk interesē cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, ar augstāko izglītību un uzņēmējus.
Atbalsts Ukrainas pusei karā ir augsts visā pasaulē. 74% uzskata, ka viņu valstij būtu jāuzņem bēgļi no Ukrainas. Polijā, kas tos pieņēma visvairāk, atbalsts ir 84%. Savukārt Turcijā, kur ir miljoniem bēgļu no Sīrijas, šādu gatavību pauda tikai 53%.
Tajā pašā laikā 61% aptaujāto norādīja, ka viņu valstis nevar atļauties finansiāli atbalstīt Ukrainu krīzes apstākļos, pārsvarā valstis ar attīstības ekonomiku. Bet Zviedrijā, Nīderlandē un Francijā lielākā daļa (67%, 63%, 55%) uzskata, ka var atļauties šādu atbalstu.
Uzskatu, ka karš ir Ukrainas darīšana un nav vērts tajā iejaukties, piekrīt 39% un nepiekrīt 61% aptaujāto. Visvairāk tā domā Saūda Arābijā, Ungārijā, Malaizijā un Indijā, bet Eiropā (izņemot Ungāriju), Ziemeļamerikā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā tam nepiekrīt 65-80% aptaujāto.
Nav vienprātības jautājumā par militāro atbalstu Ukrainai. Lielākā daļa pasaulē (70%) uzskata, ka viņu valstij ir jāatbalsta suverēnās valstis uzbrukuma gadījumā, un 68% ir pārliecināti, ka reakcijas trūkums no pasaules motivē Krieviju cīnīties citur. Taču tajā pašā laikā lielākā daļa (72%) uzskata, ka tieši viņu valstij vajadzētu izvairīties no tiešas militāras iejaukšanās. Vidēji pasaulē aptuveni trešā daļa aptaujāto atbalsta savas valsts veikto ieroču nodošanu, Ukrainas armijas finansēšanu un karaspēka nosūtīšanu uz NATO valstīm, kas robežojas ar Ukrainu.
Tomēr tie, kas atbalsta savu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, ir mazākumā katrā no 27 valstīm, vidēji 17%.
Arī par sankcijām pret Krieviju viedokļi dalās. Apmēram divas trešdaļas piekrīt, ka “daudzu valstu noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir efektīva taktika, lai palīdzētu apturēt karu” – no 50% Ungārijā līdz 78% Dienvidkorejā. 54% zināmā mērā piekrīt, ka par gāzi un degvielu ir vērts maksāt vairāk, lai aizsargātu Ukrainu. Bet, ja Polijā un Dienvidkorejā tā domā vairāk nekā 75%, tad Ungārijā un Latīņamerikas valstīs – nepilni 40%.
Bet aizliegumu importēt naftu un gāzi no Krievijas savā valstī, ja tas var izraisīt cenu kāpumu, atbalsta vidēji tikai 40%. Lielbritānijā, Kanādā, Zviedrijā, Polijā, Austrālijā, ASV un Francijā šādu aizliegumu atbalsta vairāk nekā 50%, bet Ungārijā un Turcijā – nepilni 20%. Vācijā, kas ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes, 45% atbalsta aizliegumu, 30% ir pret, 25% nav pārliecināti.
Papildu sankciju ieviešanu pret Krieviju atbalsta vidēji 48%: līdz 75% ES valstīs (izņemot Ungāriju), Lielbritānijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, bet no 23 līdz 40% Pārējie.
Visbeidzot, gandrīz vienādi dalījās viedokļi par to, vai turpināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Vidēji 38% ir par, 29% ir pret un 33% nav pārliecināti. Atbalsts diplomātiskajām attiecībām svārstās no 63% Turcijā līdz tikai 19% Polijā. Ir vērts atzīmēt, ka arī lielākajās ES valstīs – Vācijā, Francijā un Itālijā – ir augsts to personu īpatsvars, kuri iestājas par attiecību turpināšanu ar Krieviju.
Pētījums tika veikts 27 pasaules valstīs, izmantojot aptauju interneta platformā Ipsos Global Advisor no 25. marta līdz 3. aprīlim, tajā piedalījās 19 tūkstoši cilvēku vecumā līdz 75 gadiem. Šķērsgriezums pa valstīm pamatā atbilst pieaugušo iedzīvotāju demogrāfiskajai struktūrai. Taču Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Indijā, Izraēlā, Malaizijā, Meksikā, Peru, Saūda Arābijā, Dienvidāfrikā un Turcijā paraugi ir vairāk pilsētu, izglītotāki un/vai turīgāki nekā pārējie iedzīvotāji.
