Eksperti par to, vai Robertam Fico ir iespēja kļūt par “otro Orbanu”
Sestdien, 30. septembrī, Slovākijā notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās Roberta Fico vadītā partija SMER “Virziens – Sociālā demokrātija” ieguva relatīvu vairākumu. Viņš jau divas reizes vadījis valsts valdību (2006.–2010. un 2012.–2018. gadā) un tiek uzskatīts (kopā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu) par vienu no prokrieviskākajiem politiķiem eiroatlantiskajā kopienā.
Eksperti gan uzsver politiskās situācijas neskaidrību Slovākijā.
Slovākijas Sabiedrisko problēmu institūta prezidents Grigorijs Meseznikovs atgādina, ka parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas notika tāpēc, ka pēc 2020. gada vēlēšanām izveidotā centriski labējā valdība zaudēja vairākumu.
“Sākumā koalīcijā bija iekšējie konflikti, Ministru prezidents un bijušais finanšu ministrs samainījās vietām, taču tas neko daudz nelīdzēja, sekoja tālāki konflikti starp partijām, viena no partijām izstājās no koalīcijas. Valdība sākotnēji zaudēja savu vairākumu, pēc tam tai netika izteikta uzticība, taču saskaņā ar Lonstitūciju, arī šāda valdība var veikt darbību uz laiku. Un tad maijā prezidente Zuzana Čaputova iecēla tehnokrātisku valdību, kuru vadīja Ludovits Odors.
Protams, bija arī dziļāki iemesli – iedzīvotāju noskaņojums, pandēmijas seku ietekme uz ekonomisko dzīvi, enerģētikas krīze un Krievijas agresijas pret Ukrainu konteksts. “Tas viss ietekmēja valdības darbību un vēlēšanu rezultātus,” norāda eksperts.
Politologs Ivans Preobraženskis vērš uzmanību, ka vēlēšanu iecirkņos vēlētāju aktivitāte bijusi 68%. Viņaprāt, tas ir labs rezultāts. “Ņemot vērā milzīgo cilvēku skaitu, kas devās uz Slovākiju, lai nobalsotu. Turklāt šobrīd valdošā partija un prezidente Zuzana Čaputova teica, ka šīs ir vēsturiskas vēlēšanas un, ja Roberts Fico uzvarēs, valsts riskē iekrist stagnācijā vismaz uz vairākiem gadiem,” skaidroja Preobraženskis.
Fico vadītās partijas ”Virziens – Sociālā demokrātija” (SMER) uzvara iedvesmoja bijušā premjerministra Andreja Babiša atbalstītājus Čehijā. Pēc Preobraženska domām, Babišs valstī joprojām ir populārs arī šodien, un, ja 1.oktobrī tur notiktu vēlēšanas, viņš tajās uzvarētu un, atšķirībā no Roberta Fico, pat varētu patstāvīgi izveidot valdību.
Abu valstu politikā ir arī būtiskas atšķirības. Tā šoreiz Roberts Fico tika ievēlēts ar eiroskepticisma saukļiem, uz ko viņš šoreiz izrādīja spēcīgāks, nekā bija darījis iepriekš. Turklāt Fico iebilda pret ukraiņu bēgļu uzņemšanu un militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Visbeidzot Preobraženskis atgādināja, ka pirms Krievijas pilna mēroga agresijas pret Ukrainu sākuma, Slovākija bija viena no divām ES valstīm, kuras pilsoņi lielākoties uzskatīja, ka globāla militāra konflikta gadījumā Slovākijai nevajadzētu paļauties uz NATO palīdzību, bet uz krievu atbalstu. “Un tas, protams, ietekmē pašreizējo situāciju, un slovāku simpātijas pret Ukrainu nav tik lielas kā Čehijā. … Atšķirība ir 20 procenti. Slovākijā ukraiņu simpātiju skaits ir mazāks par 50%, bet Čehijā tas ir tuvu 70%.
Pēc viņa aplēsēm, Slovākija tomēr nepametīs ne NATO, ne Eiropas Savienību pat Fico vadībā. Visticamāk, eksperts uzskata, ka tā tur ieņems tādu pašu pozīciju kā Ungārija. Starp citu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans pēc sabiedriskās domas aptaujām ir otrs populārākais ārzemju politiķis Slovākijā, bet pirmajā vietā ir Čehijas prezidents Petrs Pāvels, kurš pēc viņa domām ir pretējs Orbanam, atzīmē analītiķis.
Preobraženskis atgādina, ka sarunā ar viņu Ivans Gašparovičs, kurš Slovākijas prezidenta amatu ieņēma no 2004. līdz 2014. gadam, komentēja dažas politiskās domāšanas iezīmes, kas, viņa vārdiem sakot, piemīt Slovākijas politiskajai iekārtai: “… Pēc Čehoslovākija sabrukuma, viņi (slovāki) ātri izvēlējās sev Eiropas Savienību… Tā or maksimāli tālu un minimāliiejaucas Slovākijas iekšējās lietās. Es nedomāju, ka viņi atteiksies no šīs shēmas.
Politologs topošo Slovākijas valdību redz divfrakciju un vienpartijas. “Jo Roberts Fico ieņēma pirmo vietu ar savu veco partiju SMER, saņemot gandrīz 23%. Bet trešo vietu ieņēma bijušais šīs partijas premjerministrs Peters Pellegrīni, kurš nomainīja Fico, kad viņš tika atlaists korupcijas dēļ un saistībā ar apsūdzībām viņa lokam saistībā ar žurnālista Jana Kučaka slepkavību.
Lai gan Pellegrīni šobrīd nav SMER partijas biedrs (viņa partija saucas “Hlas” (“Balss”), un tā šajās vēlēšanās ieguva 14,7%), viņa sarakstā ir daudz SMER pārstāvju, un tas nav. tas ir gadījums, kad viņi “šķīrās kā kuģi jūrā”. “Šī drīzāk atgādina situāciju, kad konkurence cīņā par naudu un varu noveda pie tā, ka viņi tika pie varas divās kolonnās, bet beigās, visticamāk, viņi vienosies,” uzskata Preobraženskis.
Jebkurā gadījumā, viņš atzīmē, Robertam Fico joprojām ir iespēja vienoties par aliansi ar galēji labējo SNS partiju (kas saņēma 5,62% balsu), lai izveidotu valdību.
Slovākijas Ārpolitikas asociācijas analītiķis Aleksandrs Duleba neuzskata, ka viņa valsts Fico vadībā radīs Briselei tādu pašu problēmu kā Ungārija Orbana laikā. “Fico savā kampaņā šīm vēlēšanām izmantoja pret Ukrainu vērstu un prokrievisku retoriku. Jā, viņš uzvarēja šajās vēlēšanās, bet jautājums ir par to, kurš un ar kādiem nosacījumiem pievienosies jaunajai valdībai; tas nav līdz galam skaidrs,” skaidro slovāku eksperts.
Un viņš uzsver, ka nevajadzētu steigties ar secinājumiem par to, vai Fico no Slovākijas taisīs “otro Ungāriju”. Viktoram Orbanam ir gandrīz absolūta vara Ungārijā: viņa partija FIDES dominē valsts politiskajā sistēmā, norāda Duleba. “Mums parlamentā ir septiņas partijas,” turpina analītiķis. “Fico uzvarēja vēlēšanās, bet bez viņa ir vēl sešas partijas, un viņam nav un nebūs monopola varas.”
“Otrkārt,” atzīmē Duleba, “Orbans ir ideologs, bet Fico nav. Orbans sevi pozicionē kā vienu no globālās konservatīvās kustības līderiem, kas vēlas pielabot dažas demokrātiskās institūcijas. Bet Fico, kurš sāka kā sociāldemokrāts, ideoloģija ir nauda un vara, viņš ir pragmatiķis. Un viss jautājums ir par to, ar ko viņš veidos koalīcijas valdību.
“Bez Pelegrīni (Hlas) partijas Fico nevar izveidot valdību. Un šeit ir jautājums, kā uzvedīsies Pelegrīni, kurš bija viņa kolēģis. Protams, daudzi Pelegrīni vēlētāji vēlas, lai viņš stātos koalīcijā ar Fico, taču pats Pelligrīni saprot, ka, ja viņš piekritīs, šis būs viņa pēdējais periods politikā, jo Fico viņu aprīs,” uzskata eksperts.
Pēc viņa domām, Peters Pelegrīni ir mazāk prokrievisks un pret Eiropu noskaņots politiķis nekā partijas SMER līderis. Un, ja NATO ietvaros izveidosies ievērojams proukrainiskais vairākums, tad viņš, visticamāk, neies pret to.
Duļeba uzskata, ka sliktākais variants būtu valdība, kas sastāvētu no SMER, Hlas un SNS partiju pārstāvjiem. Taču šādai aliansei būtu neliels vairākums – 79 balsis pie minimālā nepieciešamā vairākuma– 76 balsis.
Analītiķis uzskata, ka Pelegrīni vēlēsies, lai valdošajā koalīcijā tiktu iekļauti kristīgie demokrāti, kas ieguvuši 6,82% un izceļas ar savu proukrainisko noskaņojumu, nevis labējo prokrievisko SNS.
“Iespējams, ja Fico un Pelegrīni nepanāks vienošanos, valdība tiks izveidota no šobrīd valdošās Progresīvās Slovākijas (17,96%), kuras dibinātāja ir mūsu prezidente Zuzana Čaputova. Un viņi veidos valdību ar Pelegrīni partiju, kristīgajiem demokrātiem un Ričarda Sulika Brīvības un solidaritātes partiju (SAS), kurai ir 81 mandāts. Taču ir pāragri spriest par to,” uzskata analītiķis.
Šajā sakarā Duleba brīdina no pārsteidzīgiem secinājumiem saistībā ar jautājumu par Slovākijas jaunās valdības iespējamo atteikšanos no militārā atbalsta Ukrainai. “Pellegrini ir pretrunīgs par šo pozīciju un nevēlas atsaukt šo atbalstu. Šajā sakarā pašreizējā Slovākijas valdība Ukrainai jau ir devusi visu, ko tā varēja dot par velti. Un tagad mēs ražojam haubices ”Zuzana 2”, bet tas ir biznesa projekts, ko apmaksā Vācijas, Nīderlandes un Dānijas valdības. Un es nedomāju, ka jaunā valdība šo projektu ierobežos, jo tās ir darba vietas. Un es nedomāju, ka nevienā valdības konfigurācijā Fico nevērsīsies pret šādiem projektiem,” saka eksperts.
Grigorijs Mešežņikovs atgādina, ka šādi jautājumi ir valdības kompetencē, savukārt parlaments pieņēma vairākus simboliskus paziņojumus par Krievijas un Ukrainas karu.
“Slovākija ir absolūti Ukrainas pusē – gan parlaments, gan iepriekšējās valdības. Cik konsekvents būs Fico? Pirmkārt, viņš pastāvīgi par to runā, viņš mobilizēja iedzīvotājus tieši pēc saviem priekšlikumiem, it kā nodibināt mieru vai pamieru. Viņš saka, ka, ja mēs tagad beigsim piegādāt Ukrainai ieročus, karš beigsies, savstarpējās slepkavības beigsies utt.
Ir simptomātiski, ka Fico runāja par Rietumu ieroču piegādi Ukrainai, bet, kas attiecas uz Krievijas ieročiem, viņš par šo jautājumu nekad nerunāja. Un skaidrs, ka viņam nav potenciāla kļūt par kaut kādu miera nesēju,” skaidro politologs.
Mešežņikovs uzsver: tas tika atklāti teikts, un ne tikai par nepieciešamību pārtraukt ieroču piegādes, bet arī par to, ka Ukrainu nevajadzētu uzņemt ES un NATO. “Šī ir diezgan konsekventa politika, un es domāju, ka viņš pildīs savus solījumus vēlētājiem. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju politiskā atmiņa nav tik ilga. Tomēr Fico organizēja mītiņus ar šiem “pacifistiskajiem saukļiem”. Turklāt viens no viņa sabiedrotajiem valdības koalīcijā tagad būs Slovākijas Nacionālā partija, kas ir vēl vairāk prokrieviska nekā viņš,” atzīmē Slovākijas sabiedrisko problēmu institūta prezidents.
