Situācija Serbijas izglītības sistēmā kļūst saspringta: starp vecākiem un skolotājiem notiek patiesa cīņa. Iemesls tam bija viena no jaunajām tendencēm – juristu algošana, kas bērnus aizsargā, piemēram, no nevēlamiem fizkultūras skolotāju pieskārieniem vai sarunām ar psihologu. Tas rada jautājumu par izglītības sistēmas nākotni, raksta vietējais medijs Blic.
Nesen kļuva zināms, ka vecāki saviem bērniem algo juristus, lai nodarbībās pārstāvētu skolēnu intereses. Privātā Serbijas televīzijas kanāla Happy TV ēterā treneris un uztura speciālists Milošs Ademovičs pastāstīja, kā viņu uzaicināja strādāt par fizkultūras skolotāja aizvietotāju.
Tad skolas direktors pasniedza skolotājai skolēnu vārdu sarakstu, kurā bija norādīts, kuram bērnam drīkst palīdzēt lēkšanā pāri āzim un kuram ne. Fakts ir tāds, ka daži vecāki iebilda pret jebkādu fizisku kontaktu starp skolotājiem un saviem bērniem.
”Kad bērns lec pāri vingrošanas āzim, vajag pieturēt ar roku, lai viņš nenokrīt, lai nesavainotos… Un lūk, saraksts! Vecāku sapulcē cilvēki izlēma, ar kuru bērniem man ir atļauts “fiziski kontaktēties”, jo tas kas notiek vingrošanas stundā ir it kā fizisks kontakts. Atvainojiet, bet ļaujiet man noķert jūsu mazuli, lai viņš nesasitu galvu! – teica Ademovičs.
Skolotājs arī piebilda, ka viņš personīgi redzēja, kā vecāki ieradās skolā kopā ar juristiem, lai palīdzētu paaugstināt bērna atzīmes, draudot iesūdzēt skolotājus tiesā.
Pēc tam žurnālisti vērsās pie Serbijas Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidentes Valentīnas Ilicas. Viņa apstiprināja, ka patiešām ir tendence pieņemt darbā bērnu aizstāvjus.
”Dažkārt, lai aizsargātu bērna tiesības, vecāki nāk ar nevis ar tikai vienu, bet diviem advokātiem. Man šķiet, ka šādi mēs tiešām iznīcinām nākamo paaudzi,” saka Ilica. “Mēs visi esam izgājuši cauri izglītības sistēmai: vecāks tevi atved uz skolu, nodod skolotājam un saka: “Šeit, šis ir tavs otrais tētis un otrā mamma, un tev ir jāuzticas skolotājam.” Tagad situācija ir pretēja – uzticība ir sabrukusi, un domāju, ka līdzsvara atjaunošana prasīs ilgu laiku.
Pēc Ilicas teiktā, katastrofāli ir arī tas, ka skola “zaudējusi savu izglītības funkciju”, un skolotāju pienākumi samazināti līdz dažādas dokumentācijas uzturēšanai.
“Šodien viss beidzās ar formalitātēm. Un tas skāris ne tikai skolotājus, bet arī bērnus un sabiedrību kopumā. Ģimenē bērns iegūst dažus kultūras, garīgo un materiālo vērtību elementārus pamatus. Tam visam vajadzētu turpināties skolā. Mums taču praktiski ir sasietas rokas,” komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidente.
Aleksandrs Markovs, Belgradas vidusskolas darbinieku arodbiedrības prezidents, saka to pašu. Viņš pats saskārās ar to, ka skolēniem bija savi juristi, kas nāca pie skolotājiem, lai risinātu jautājumus.
“Vecāki ir pārliecināti, ka bērnam nevajadzētu iet pie psihologiem un sociālajiem pedagogiem, ka tas viņam nāk par sliktu, un meklē juristus. Bet psihologi un skolotāji strādā bērna labā, viņi ir šeit, lai palīdzētu viņam tikt galā ar problēmām, saka Markovs. “Personīgi es to uztveru kā vecāku iegribu, taču šādās situācijās skolas nerīkojas stingri, mums ir sasietas rokas. Man ir jāsazinās ar Sociālā darba centru, bet viņi, kā likums, neatsaucas, jo ir pārņemti ar darbu.
