Krieviem Ukrainā bija piekļuve novērošanas kamerām. FSB jau gadiem ilgi tiešsaistē izspiego ukraiņus un, iespējams, turpinās to darīt joprojām. Kā tas ir iespējams pilna mēroga kara otrajā gadā un ko darīt, lai pasargātu sevi no ienaidnieka acīm, pastāstīja žurnālists Artjoms Zjabkins.
Vai FSB tiešsaistē izspiego ukraiņus?
Tūkstošiem videonovērošanas kameru visā Ukrainā gadiem ilgi pārraidīja attēlus FSB. Un mēs runājam ne tikai par ielu kamerām, bet arī par tām, kas uzstādītas pie ārkārtīgi nozīmīgiem uzņēmumiem, galvenajām iestādēm un lieliem Ukrainas uzņēmumiem. Pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma problēma it kā tika atrisināta, taču žurnālisti atrada plaisu. Kā rašisti var uzzināt burtiski visu par ukraiņiem un kāpēc šķiet, ka tas nevienu neinteresē?
Runa ir par Ķīnā ražotajām TRASSIR kamerām (tās uzstādītas un nopērkamas arī Latvijā!) ar tāda paša nosaukuma programmatūru. Un viss būtu pilnīgā kārtībā, ja vien tā nebūtu krievu. Starp citu, arī kameru serveri atrodas Maskavā.
Kā noskaidroja projekta ”Shēmas” žurnālisti kopā ar ”Datoru kriminālistikas laboratorijas” speciālistiem, viss šādu kameru ierakstītais videomateriāla apjoms uzreiz nonāk Maskavas serverī, kur šie dati tiek uzglabāti un ir apskatāmi. Turklāt serveri pieder diviem uzņēmumiem: Yandex un VK, kuri abi jau sen ir bijuši Putina pakļautībā un tos tieši uzrauga FSB. Turklāt Krievijas tiesību akti viņiem to atļauj.
“Krievijas likumdošana paredz, ka izlūkdienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm pieeja visiem Krievijā glabātajiem resursiem ir iespējama arī bez tiesas lēmumiem. Visu, ko viņi dara, viņi dara savās interesēs un savas autoritārās varas interesēs,” komentēja Ukrainas Drošības dienesta (SBU) rezerves ģenerālmajors Viktors Jaguns.
Ukrainā ir tūkstošiem “krievu” kameru
Kāds ir problēmas mērogs? Un tas ir gigantisks! Kopumā Ukrainā ir desmitiem tūkstošu kameru ar krievu programmatūru, un aizvien jaunas sistēmas tika iegādātas līdz pat 2022. gadam ieskaitot. TRASSIR zīmola kameras varat iegādāties populārākajos tiešsaistes veikalos. 2022.gada 27.februārī Ukrainas varas iestādes mēģināja atrisināt problēmu un to arī izdarīja. Bloķējot miljoniem Krievijas IP adrešu, video no kamerām kļuva neiespējami noskatīties. Bet ir viens “bet” – ja kameras īpašnieks ieslēgs VPN, viņš atkal redzēs ukraiņus.
Briesmas tika apzinātas pašā uzņēmumā. TRASSIR Ukrainā ir “meita” ar nosaukumu “TRASSIR EU”. Izmeklētājiem izdevās sazināties ar uzņēmuma tehniķi, kurš apstiprināja visas viņu bažas.
”Pati kamera, viss, kāda tā ir un kāda tā bija, visās tajās ir iestrādāta programmaparatūra, lai tās sazinātos ar vienu IP savienojumu. Šīs kameras varētu pat iestatīt, ka šis IP atrodas tieši Ukrainā. Bet tas ir nereāli, iedomājieties, simtiem tūkstošu kameru ir vienkārši savienotas.
Vai jūs gribat teikt, ka video straume nonāk serverī Krievijā un pēc tam caur kādu citu serveri manā telefonā nonāk Ukrainā?
”Jā. Tā ir patiesība”.
Cik droši, jūsuprāt, ir tur sūtīt informāciju?
Bīstami. Nu, tāda tā tehnoloģija ir. Tā darbojas visa pasaule.
Žurnālisti uzzināja, ka Černobiļas atomelektrostacijā gadiem ilgi ir uzstādītas TRASSIR kameras . Izrādās, ka pirmajās iebrukuma dienās krievi burtiski redzēja cauri ārkārtīgi svarīgajam infrastruktūras objektam. Tas pats attiecas uz Ukrainas jūras ostu pārvaldi Odesā un Kijivā, Harkivas, Hersonas un Nikopoles pilsētu domēm, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestu Odesā un vairākām citām iestādēm.
Poltava “izcēlās”
Rašistiem, iespējams, ir burtiski pilnīga uzraudzība Poltavā. Tur pilsētas dome integrēja Krievijas TRASSIR projektā ”Droša pilsēta”. 317 kameras visā pilsētā tiešsaistē un labā kvalitātē var pārraidīt Poltavas iedzīvotāju dzīvi tieši uz kādu no Krievijas Federācijas FSB nodaļām. Turklāt 2017. gadā Prozorro (Ukrainas valsts iepirkumu sistēma) tīmekļa vietnē organizatori tika brīdināti par sadarbības ar krieviem briesmām.
Žurnālisti nevarēja nepajautāt sabiedrības locekļiem, vai viņiem ir kādi jautājumi par Krievijas programmatūru.
Pilsētas vadība groza galdus
Tur viņi neko nebija dzirdējiši par briesmām, un visa tehniskā atbildība tika nodota vienai no apsardzes firmām, kas apkalpoja kameras. Bet tur vispār sameloja, ka nesadarbojas ne ar kādiem rašistiem. Tas ir tāds bezatbildības apburtais loks.
Biznesa pārstāvju reakcija
Šādas kameras ir arī lielo uzņēmumu pārstāvjiem Ukrainā, tomēr, pēc daudzu domām, kameras nekad nav bijušas pieslēgtas ārējam tīklam, līdz ar to rašistiem nebija pieejami video dati. Nu, pieņemsim, ka tā arī ir un noticēsim.
Ko darīt?
Tātad, kādi ir secinājumi? Briesmas ir ļoti lielas. Valsts šo problēmu it kā atrisināja, taču ne tajā efektīvākajā veidā un neinformēja plašāku sabiedrību par Krievijas kameru draudiem. Žurnālisti pieļāva, ka pēc tam Krievijas TRASSIR varētu atkal pilnībā ienākt Ukrainas tirgū un atsākt darbu krieviem, izmantojot kā aizsegu ārvalstu kompānijas.
