Applaucējoties vai apdedzinoties ar karstiem šķidrumiem, 20% nelaimes gadījumu cietušie ir bērni, no kuriem 44% vecumā no viena līdz trīs gadiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) atlīdzību dati par pēdējiem trīs gadiem. Šajā laika periodā BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi vairāk nekā 10 000 eiro.
“Jāņem vērā, ka šī statistika ir tikai par mūsu klientiem, kuri iegādājušies nelaimes gadījumu apdrošināšanu kā sev, tā arī savām atvasēm. Diemžēl valstī kopumā tā ir krietni augstāka, turklāt ne vienmēr cietušie vērsušies pēc palīdzības ārstniecības iestādēs. BALTA pieredzē lielākoties reģistrēti gadījumi, kad bērni applaucējušies, aizķerot un uzlejot sev virsū karstu zupas šķīvi, kafijas vai tējas krūzi, ko vecāki atstājuši uz galda malas dziestam. Tāpat arī ir vairāki gadījumi, kad atvases, mēģinot patstāvīgi darboties, aplējušās ar verdošu ūdeni no tējkannas, kas atstāta viegli aizsniedzamā vietā,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas vadītāja, norādot, ka pieteiktajās atlīdzībās ir ne tikai roku un kāju, bet arī krūšu kurvja un vēdera applaucējumi.
Situācija valstī kopumā ir vēl nopietnāka – saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistiku ik dienu NMPD mediķi dodas vidēji uz vienu līdz diviem izsaukumiem, kur nelaimes gadījums, applaucējoties ar karstajiem šķidrumiem, noticis ar bērniem līdz trīs gadu vecumam. NMPD mediķi šogad kopumā steigušies izsaukumos pie teju 600 bērniem visā Latvijā, kuri šajā vecuma grupā guvuši apdegumus vai applaucējušies galvenokārt ar karstiem šķidrumiem, visbiežāk tikko pagatavoto kafiju vai tēju, bet tāpat nereti tas bijis arī ūdens no tējkannas, atdzesēties nolikta zupa u.c.
“Apdegumu un applaucēšanās traumas ir otrs biežākais palīdzības izsaukumu iemesls bērniem vecumā līdz trīs gadiem. Bieži šādi nelaimes gadījumi notiek, kad vecāki, turot bērnus rokā vai klēpī, cenšas darīt vairākas lietas vienlaicīgi, tai skaitā dzert karsto dzērienu. Bet lielākoties nelaimes gadījums notiek, kad dzēriens nolikts uz galda vai plaukta malas un bērns līdz tam varējis aizsniegties. Vecākiem vajadzētu vairāk aizdomāties, ka pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas, paliekošas sekas,” uzsver Inga Vītola, NMPD pārstāve.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) vērš uzmanību, ka ļoti bīstami ir vienlaikus turēt rokās bērnu un karsta dzēriena krūzi. “Ārsti tos dēvē par tipiskiem kreisās vai labās puses apdegumiem, kas norāda, kurā rokā vecākam bija krūze, kurā – bērns. Tāpat jāņem vērā, ka viena karsta kafijas vai tējas tasīte mazam bērnam spēj apdedzināt līdz pat 30% ķermeņa, turklāt, lai gūtu apdegumus, šķidrumam nebūt nav jābūt verdošam,” skaidro Daiga Rauba, BKUS pārstāve, minot, ka diemžēl lielai daļai bērnu, kuri guvuši dziļus apdegumus, rētas paliek uz visu mūžu, jo plašus rētaudus ar plastisko operāciju padarīt par neredzamiem nav iespējams.
BKUS statistika liecina, ka šogad līdz novembra beigām pēc palīdzības gadījumos, kad gūti apdegumi vai applaucējumi, vērsušies 344 bērni, no kuriem 36% stacionēti. Visvairāk cietušo ir vecumā no viena līdz trīs gadiem, bet visbiežāk jeb 80% gadījumu iemesls bijis karstie šķidrumi. Aptuveni 10% gadījumu no visiem apdegumu/applaucējumu negadījumiem bērniem nepiciešamas operācijas. Pārējos gadījumos pietiek ar pārsiešanas procedūrām, tomēr tās ir ļoti sāpīgas, tādēļ tās tiek veiktas atsāpinot vai īslaicīgā anestēzijā.
BALTA un NMPD it īpaši svētku laikā, kad tiek gatavoti karstie dzērieni, atgādina un aicina vecākus rūpēties par bērnu drošību:
neatstāt traukus ar karstiem šķidrumiem bērnam pieejamās un viegli aizsniedzamās vietās;
neklāt uz galda galdautu, lai bērns nevarētu paraut aiz tā stūra;
kafijas, tējas vai citu karsto šķidrumu lietošanas laikā neturēt bērnu klēpī;
neatstāt brīvi pieejamu tējkannas vadu, ko bērns var aizķer un uzraut sev virsū;
novietot pannas un katlus uz plīts tālākajiem riņķiem;
pārbaudīt ēdiena/dzēriena siltuma pakāpi pirms tā došanas bērnam;
vannā vienmēr pirmo liet auksto ūdeni, nevis karsto; pirms bērna vannošanas pārbaudīt ūdens temperatūru!
Ja bērns ir applaucējies vai guvis apdegumu, jārīkojas ātri:
nekavējoties apdeguma vietu dzesēt zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens vismaz desmit minūtes;
ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, neraut to nost – ūdeni liet uz apģērba vai starp to un ādu;
nedzesēt traumēto vietu tiešā saskarē ar ledu, nesmērēt ar sviestu, krējumu vai eļļu un nepārsiet, kā arī nepārplēst tulznas;
ja apdegums/applaucējums ir lielāks par bērna plaukstu, nekavējoties zvanīt palīdzības dienestam – 113;
ja apdegums mazāks, tad pēc apdeguma dzesēšanas konsultēties ar sava bērna ārstu!
