1. Sapnis vēsta apslēptās patiesības
Kurš var izskaidrot savus sapņus, uzzina daudz par savām spēcīgajām un vājajām pusēm. Tomēr sapņi spoguļojas iepretim paša personības pamatelementiem – Vācijas laikraksts “Die Welt” veltījis rakstu fenomenam, kura nosaukums ir “sapnis”, un aptaujājis vairākus Vācijas un Austrijas miega un sapņu pētniekus.
Sapņi vienmēr ir apbūruši cilvēkus – neatkarīgi no tautības visā pasaulē cilvēki bieži vien uzskata, ka sapņi vēsta apslēptas patiesības par mums pašiem un vidi ap mums. Daudzi miega un sapņu pētnieki uzskata, ka sapņos atspoguļojas mūsu ikdienas pieredze. Manheimas Garīgās veselības centrālā institūta profesors Mihaēls Šrēdls laikrakstam apstiprina, ka sapņos parādās tās lietas un notikumi, kas mums šķiet svarīgi. Tomēr no rīta pamostoties, daudzus cilvēkus māc liels juceklis, jo sapņiem ir kāda jēga, taču dažreiz tie izrādās arī pilnīgi bezjēdzīgi.
“Nav runa tikai par sevi sapnī, bet gan par personības pamatelementiem,” laikrakstam uzsvēris M. Šrēdls. Kā piemēru viņš min to, ka sapņos parādās cilvēka stiprās un vājās puses, kā arī spējas. Šos elementus sapņos var viegli pazīt, uzdodot jautājumu, kādi uzdevumi cilvēkam ir sapnī un kā viņš tajā rīkojas?
2. Sapnis kā maza psihoterapija
Vīnes Apziņas un sapņu pētījumu centra vadītāja Brigitte Holcingere uzskata, ka sapņos izšķirošu lomu spēlē sajūtas. Pēc viņas domām, spēcīgas sajūtas ir sapņu “motors”, tomēr tās nav piedzīvotā “viens pret vienu” attēls.
Holcingere uzskata, ka cilvēki, kas iedziļinās savos sapņos un mācās tos “nolasīt”, spēj sajūtas no sapņiem izvērtēt un tādējādi augt. “Sapnis ir kaut kas līdzīgs nelielai psihoterapijai,” laikrakstam skaidro Vīnes eksperte.
Ir arī citas teorijas. Hanss Ginters Vēss, kurš vada Starpdisciplināro miega centru Klingenminsteres klīnikā, uzsver, ka daudzi uzvedības pētnieki uzskata:a sapņiem nav nekādas funkcijas vai nozīmes. Pretēji daži psihoanalīzes speciālisti pieļauj, ka sapņos izpaužas cilvēka zemapziņā esošās vēlmes. Holcingere gan skaidro, ka šī tēze par vēlmju piepildīšanu mūsdienās vairs nav izplatīta.
3. Miegam ir četri cikli
Ir arī šāds psiholoģisks sapņu skaidrojums: tie ir nozīmīgi smadzeņu attīstībai un nobriešanai, norāda Vēss. Šī teorija balstīta tajā, ka jaundzimušajiem ir izteikti spēcīgs REM miegs (Rapid Eye Movement – no angļu valodas nozīmē “Straujo acu kustības”). REM miegs ir viena no četrām miega fāzēm. Katrs cikls ar visām četrām miega fāzēm ilgst apmēram 90 minūtes. Katru nakti cilvēki iziet cauri apmēram pieciem līdz septiņiem šādiem cikliem. Pirmā stadija ir iemigšana, otrajā stadijā ir normāls un mierīgs miegs, un sirdspuksti kļūst mazliet mierīgāki. Pēc tam seko dziļais miegs. Holcingers uzsver, ka šajā fāzē muskulatūra ir viegli nospriegota – tie, kas sirgst no mēnessērdzības, staigā šajā fāzē. Šī fāze ir arī ļoti būtiska, lai ķermenis varētu fiziski atslābināties.
Visvairāk smadzenes strādā REM miegā
Pēdējā fāze ir REM miegs. “Šajā laikā mūs ir visgrūtāk uzmodināt,” skaidro Vēss. Smadzeņu aktivitāte šajā fāzē ir ļoti paaugstināta. Sapņi šajā fāzē ir ļoti emocionāli – gan pozitīvie, gan negatīvie. Citās miega fāzēs sapņiem vairāk ir lietišķs raksturs, tādēļ daudzi tos neatceras. Tomēr visvairāk cilvēki atceras REM sapņus. Šrēdls uzsver, ka vidēji nedēļā cilvēks sapņoto atceras vienreiz. “Tas ir saistīts ar to, vai mēs interesējamies par saviem sapņiem,” skaidro Vēss.
Sievietes sapņus atceras biežāk nekā vīrieši. Tomēr visi cilvēki var trenēties atminēties naktī redzētās bildītes. Lai to izdarītu, jums uzreiz pēc pamošanās jāvērš sava uzmanība uz nosapņoto. Risinājums ir arī ievest sev pierakstu grāmatu sapņiem, lai spētu labāk pazīt tajos esošos paraugus. Visu vienā naktī nosapņoto atcerēties nav iespējams. Šrēdla rekords ir 12 sapņi, kurus viņš atcerējies.
4. Kā analizēt sapni?
Cilvēki, kas izdzīvo sapni, var no tā izsecināt arī norādes rīcībai nomodā. Varbūt sapnī piedzīvotā stratēģija der reālajai dzīvei. Vai arī kaut kas ar sapni nav kārtībā – nomodā ir nepieciešama pretēja alternatīva sapnim.
Sapņi var atstāt iespaidu uz nomodu arī citādāk – tie ietekmē noskaņojumu. Vēss uzsver, ka daudz REM miega un līdz ar to daudz sapņu 70 procentiem iedzīvotāju rada sava veida “minidepresiju”. Mazāk REM miega turpretim daudziem cilvēkiem rada ļoti pacilātu noskaņojumu. Tādēļ psihiatrijā tiek izmantota miega pārtraukšanas metode. Tomēr pozitīvais noskaņojums ilgi nepaliek – vismaz uz vienu dienu cilvēkam noskaņojums ir labāks.
Turpretim murgi var arī labu noskaņojumu ilgstoši nomākt – ja tie cilvēkus skar atkal un atkal. Šrēdls uzsver, ka apmēram pieci procenti iedzīvotāju cieš no murgiem, un tie rādās vismaz vienreiz nedēļā. Tomēr Vēss papildina, ka tas visdrīzāk raksturīgs jūtīgiem cilvēkiem.
5. Kā pārvarēt murgus?
Arī cilvēki ar depresiju un baiļu sajūtām biežāk cieš no murgiem. “Lielākā daļa mēģina atkal tos aizmirst,” teic Šrēdls. Tālākam miegams un vienai dienai šāda stratēģija varbūt arī strādā. Tomēr ar to nav iespējams uzveikt murgu problēmu.
Lai to izdarītu, jums ir jākonfrontē sevi ar sapni. Viena no šādām metodēm ir tā saucamā Imagery Rehearsal Therapy (Aptuvenais latviskais tulkojums – Tēlainā ģenerālmēģinājumu terapija). “Tās pamatideja ir izstrādāt un apsvērt stratēģiju, lai pārvarētu murgainos sapņus,” saka Šrēdls.
Esot nomodā, cilvēki, kas cieš no murgiem, apsver alternatīvu risinājumu murgam. “Sapņa negatīvais iznākums tiek pārstrādāts pozitīvā pārdzīvojumā,” apraksta Vēss. Piemēram, cilvēks, kurš sapnī tiek izsekots un bēg, dažu nedēļu laikā nomodā atrod veidu, kā doties tālāk, un domā, kā viņš stādās priekšā izsekotāju. Šo stratēģiju viņš atkārto arī ar diviem vai trim citiem murgiem. Kā uzsver Vēss, tad šie cilvēki labāk sāk murgus kontrolēt.
Cita iespēja ir apzinātās sapņošanas tehnika. Holcingere skaidro, ka apzinātais sapnis nozīmē, ka sapnī jūs apzināties, ka sapņojat. Tad jūs varat to ietekmēt. Apzināto sapņošanu var uztrenēt, piemēram, izmantojot, relaksācijas metodes vai hipnozi.
Svarīgi ir arī murgu laikā saprast, kādas sajūtas un pieredzes ir to pamatā un konfrontēt sevi ar tām, lai sevi attīstītu tālāk. “Arī murgs vēlas mūs padarīt uzmanīgu par kādu lietu un pēc būtības dziedēt,” uzsver Holcingere.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
