Vidējās un vecākās paaudzes Latvijas iedzīvotāji noteikti atceras, ka vēl pirms gadiem 30 teju katrās mājās pie sienas bija barometrs. Nedaudz jaunāka paaudze atceras arī to, ka ikvienu laika ziņu neatņemama sastāvdaļa bija ”laika tipa” paziņošana.
Šodien no tā daudz nav palicis, tāpēc tiem, kuri atceras, ka normāls atmosfēras spiediens ir 760 ”dzīvsudraba stabiņa milimetrs”, noteikti arī sapratīs, ka vakar un šodien esošie 730 -735 Dz. st. mm patiešām ir ļoti zemi. Vēl vairāk, tik zemu atmosfēras spiediens nokrīt ļoti reti. Tuvākās diennakts laikā tas atgriezīsies jau normālajos 750, tāpēc izmantosim iespēju un nedaudz pastāstīsim, ko tas viss nozīmē.
Būtībā tieši 730 Dz. st. mm varētu būt tas slieksnis, kad atmosfēras spiediena samazināšanās ietekmi izjūtam dēļ samazināta skābekļa koncentrācijas līmeņa gaisā, kas samazina skābekļa piegādi asinsvadiem un audiem
Šajā periodā cilvēkiem samazinās asinsvadu tonuss, un pastiprinās hipotensijai raksturīgie simptomi, tostarp “peldēšana” acu priekšā, slikta dūša, miegainība un reibonis. Ar smagu skābekļa badu cilvēks var zaudēt samaņu, un hipotensijas slimnieku zemais asinsspiediens pazeminās vēl vairāk.
Katrā ziņā, nekas no tā mums nedraud, bet raksta galvenais mērķis bija tik triviālais barometrs. Ja mājās tā nav, svarīgi ir neapjukt, ja kādās meteoziņās uzzināsiet, ka atmosfēras spiediens ir 1000, kas vienmēr būs mērījums kilopaskālos, un pārrēķinot ”barometrā”, tie būs tie paši 750 dzīvsudraba stabiņa milimetri. Tātad, raksta attēlā redzamie šābrīža 982 kPa nozīmē 736 Dz. st. mm
