Visi Kijivas Rietumu sabiedrotie uz Ukrainas teritoriju nosūtīja savu specdienestu darbiniekus. Par to, atsaucoties uz avotu Ukrainas diplomātu aprindās, ziņo franču laikraksts Le Monde.
“Mēs nerunājam par kaujas vienībām, bet, piemēram, par visu specdienestu pārstāvjiem,” precizēja medija sarunu biedrs.
Viņš norādīja, ka, ja ir ieroču piegādes, tad ir jābūt cilvēkiem, kas sniedz informāciju par šīs tehnikas izmantošanu valstī.
“Ukraina kalpo arī kā jaunu tehnoloģiju izmēģinājumu poligons. Tādā veidā bezpilota lidaparāti tiek pārbaudīti uz vietas. Šādi profesionāļi, protams, pastāv uz vietas,” Le Monde citē savu avotu.
Kā teikts Le Monde, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons runāja par iespējamo militārā papildspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, viņš “neviļus pacēla priekškaru” uz esošo Rietumu izlūkdienestu pārstāvju klātbūtni Ukrainas teritorijā.
Kā atzīmē Le Monde, apmācība, ko franči vēlētos nodrošināt ukraiņiem, jo īpaši attiecas uz sauszemes pretgaisa aizsardzību: objektiem, pret kuriem īpaši bieži vēršas krievi.
Franču karavīru vai citu tautību militārpersonu klātbūtne potenciāli padarītu dažus Ukrainas teritorijas apgabalus drošākus un nopietni ierobežotu Maskavas netraucētu mērķēšanu, uzskata materiāla autori. Šai spējai vajadzētu izrādīties svarīgai arī paziņotajai ASV lidmašīnu F-16 ierašanās nodrošināšanai Ukrainā 2024. gadā.
Citā publikācijā Le Monde, atsaucoties uz avotiem, ziņoja arī, ka Parīze apsver iespēju atļaut Francijas specvienībām un citu vienību daļām šķērsot Ukrainas robežu. Šāds pasākums tiek uzskatīts par līdzekli “stratēģiskas dilemmas” radīšanai Krievijai.
“Ideja ļaut šiem militārajiem treneriem šķērsot Ukrainas robežu, iespējams, kopā ar citām konvencionālajām vienībām, ir franču idejas centrā,” teikts publikācijā.
Šāda Francijas militārā klātbūtne varētu aizsargāt dažas Ukrainas teritorijas un ierobežot Krievijas karaspēka uzbrukumus, atzīmē laikraksts.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 27.februārī pēc samita Parīzē sacīja, ka neizslēdz iespēju nosūtīt uz Ukrainu militārpersonas no Rietumvalstīm. Pēc Francijas līdera teiktā, vairākas Eiropas valstis piegādās Kijevai “vidēja un liela darbības rādiusa raķetes un bumbas”.
Vienlaikus Makrons neprecizēja, par kurām valstīm tiek runāts, taču norādīja, ka NATO dalībvalstis nav panākušas vienprātību par šo tēmu, taču šāds scenārijs nākotnē nav izslēgts.
Savukārt Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurns 1.martā telekanālā France Inter sacīja, ka Parīze nesūtīs savus karavīrus piedalīties karadarbībā Ukrainas pusē.
“Mēs nesūtīsim karaspēku kaujā, jo ir noteikts ietvars, kas ir neļaut Krievijai uzvarēt, nekarojot ar Krieviju. Un jau šajos rāmjos, ko Republikas prezidents noteica, neizslēdzot karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, mēs varam dot Krievijai ļoti skaidru signālu, ka mēs nepadosimies cīņā kopā ar ukraiņiem,” viņš sacīja.
Vienlaikus Sežurns norādīja, ka Makrona paziņojums par iespēju nosūtīt NATO karaspēku uz Ukrainu radīja “stratēģisku neskaidrību” un ļāva Francijai būt “vēstures labajā pusē”.
Francijas Ārlietu ministrijas vadītājs piebilda, ka Parīzes rīcībā ir informācija par Maskavas nodomu “ar to neapstāties”, un minēja Piedņestras piemēru, kuras iedzīvotāji esot plānojuši vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzņemt šo reģionu Krievijā.
