Donalda Trampa prezidentūras laikā Amerikas varas sistēma viņam liedza īstenot savas mežonīgākās idejas. Institūcijas izrādījās stiprākas par ekstravagantu vadītāju. Viņš nāca pie varas nesagatavojies, šodien stāsta viņa atbalstītāji un palīgi, taču, kad viņš atgriezīsies Baltajā namā, viss mainīsies. Par to raksta Reuters
Otrajā pilnvaru termiņā Tramps viņam personīgi lojālus cilvēkus iecels galvenajos amatos Valsts departamentā, Pentagonā un CIP, mēģinās aizstāt tradicionāli bezpartejisko birokrātiju ministrijās un departamentos ar amatpersonām, kas ir lojālas viņam, un sāks tik agresīvi vajāt politiskos ienaidniekus, ka satricinās institucionālo atturēšanas un pretsvaru sistēmu. Tas viņam varētu ļaut radikāli mainīt ASV politiku virknē jautājumu, sākot no atbalsta Ukrainai līdz tirdzniecībai ar Ķīnu, līdz pat iespējamai izstāšanās no NATO. Gandrīz divi desmiti pašreizējo un bijušo palīgu un diplomātu par to pastāstīja Reuters.
Divi Eiropas diplomāti sacīja, ka turpinājuši sazināties ar Trampam pietuvinātiem cilvēkiem pat pēc tam, kad viņš pameta Balto namu. Viens no aģentūras sarunu biedriem aprakstīja pēcvēlēšanu scenāriju kopumu savai valdībai:
Lietas var iet diezgan labi: ASV turpinās sevi reabilitēt (ja Baidens tiks atkārtoti ievēlēts). Pēc tam ir iespēja “Trampa mīkstajai versijai”: viņa pirmā termiņa atkārtojums ar agresīvu nokrāsu vairākos jautājumos. Un visbeidzot, opcija “Pasaules gals”.
Tramps jau paziņojis, ka, atgriežoties pie varas, viņš 24 stundu laikā beigs karu Ukrainā, nepaskaidrojot, kā viņš to sasniegs. Viņš arī pieprasīja, lai Eiropas NATO dalībvalstis palielinātu aizsardzības izdevumus līdz hartā noteiktajiem 2% no IKP. Lai gan daudzas no tām, īpaši pēc kara sākuma Ukrainā, sāka palielināt šos izdevumus, tikai 11 no 31 valsts šogad sasniegs nepieciešamo skaitli.
Saskaņā ar astoņiem Eiropas diplomātiem, ar kuriem runāja Reuters, pastāv šaubas par Trampa vēlmi pildīt Vašingtonas saistības aizsargāt sabiedrotos un ir lielas bažas, ka viņš pārtrauks finansiālo atbalstu Ukrainai.
Trešais Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, kurš vēlāk kļuva par bijušā prezidenta kritiķi, uzskata, ka viņš izvedīs ASV no NATO. Taču trīs citas bijušās administrācijas amatpersonas, no kurām divas turpina sazināties ar Trampu, šo iespēju noraida. Pēc viena no viņiem teiktā, šāda soļa negatīvās sekas iekšpolitikā padara to par nepamatotu.
Taču attiecībās ar Ķīnu droši vien varam sagaidīt vismaz jauna tirdzniecības kara uzliesmojumu. Tramps jau savā otrajā pilnvaru termiņā ir solījis izbeigt šķēršļus mazinošo labvēlīgo tirdzniecību ar Ķīnu.
Tirdzniecības politikas instrumentu izmantošana iespējama arī strīdīgos jautājumos ar Eiropu: pēc Trampa ceturtā un pēdējā padomnieka nacionālās drošības jautājumos Roberta O’Braiena teiktā, kurš turpina konsultēt bijušo prezidentu, viņš varētu palielināt nodevas importam no valstīm, kur to aizsardzības izdevumi. nesasniedz 2 % no IKP.
Pirms pusotras nedēļas Tramps teica intervijā telekanālam Fox News, ka viņš būs diktators “tikai viņa prezidentūrs pirmajā dienā. “Es vēlos slēgt robežu un vēlos urbt, urbt, urbt [naftas urbumus,” viņš piebilda.
Bidena un Trampa vēlēšanu konfrontācijas gadījumā (neņemot vērā citus potenciālos kandidātus) par pirmo šodien būtu gatavi balsot 36-47%, par otro – 38-53%, liecina decembra sabiedriskās domas aptaujas. Sociālo aptauju prognozēšanas spēja gadu pirms balsojuma ir vāja, atšķirībā no tādiem rādītājiem kā ekonomikas izaugsme un darba tirgus stāvoklis, raksta Goldman Sachs analītiķi. Pēc Otrā pasaules kara Baltā nama īpašnieks vienmēr palika uz otro termiņu, ja vien vēlēšanu laikā vai neilgi pirms tām nebija ekonomikas lejupslīdes, aprēķināja bankas analītiķi.
ASV ekonomika, viņuprāt, atlikušajā periodā līdz balsojumam izvairīsies no recesijas un 2024.gadā pieaugs par 2%.
