Kamēr Krievijas ostas un tankkuģi fiksē Krievijas naftas eksporta plūsmu pieaugumu, patiesībā tirgotājiem un naftas kompānijām ir arvien lielākas grūtības atrast gala pieprasījumu.
Rekordapjoms Ural markas naftas – aptuveni 62 miljoni barelu – šobrīd atrodas uz tankkuģiem, kas klīst pa jūru, meklējot pircējus.
Saskaņā ar Vortexa aprēķiniem, uz kuriem atsaucas Reuters, šādas “bezsaimnieka” naftas apjoms kopš kara sākuma ir trīskāršojies. 15% no visa Krievijas naftas eksporta ir nonākuši “peldošajās krātuvēs”, kas saglabājas pirmskara līmenī, neskatoties uz ES embargo draudiem.
Saskaņā ar aprīļa rezultātiem Krievijai šogad izdevies ārvalstīs pārdot rekordlielu naftas apjomu. Jūras piegādes sasniedza 4 miljonus barelu dienā. Maija vidū tie noslīdēja par 15%, līdz 3,4 miljoniem barelu dienā, kas tomēr ir vairāk nekā pirmajās, pirmskara februāra nedēļās (2,8-3 miljoni barelu dienā).
Ural naftas piegādes kritums Rietumeiropai no Baltijas ostām gandrīz četrkāršojies: no 1,25 līdz 0,3 miljoniem barelu dienā. Bet apjomus, kas neatrada pieprasījumu, labprāt iegādājās Āzijas valstis, kurām tiek piedāvāta atlaide 30 USD par barelu un vairāk.
Tomēr apvienotie Krievijas naftas eksporta rādītāji “neparāda visu ainu,” saka Vortexa rīkotājdirektors Klejs Zīgls: “Krievijas nafta jūrā turpina uzkrāties.
Par eksporta problēmām liecina arī dati par naftas ieguvi, kas samazinājusies par 830 000 barelu dienā, liecina Bloomberg aplēses.
Lielākos zaudējumus nes Rosņeftj, kurā ”mirušo” urbumu īpatsvars sasniedzis 30%, lai gan gada sākumā tas bija tikai 17%. Krievijas lielākās naftas kompānijas ieguves apjoms samazinājās par 28% un nodrošināja divas trešdaļas no krituma valsts naftas nozarē.
“Galvenais faktors, kas ietekmē Krievijas naftas kompāniju ražošanas rezultātus, ir to spēja pārdot naftu eksportam un palielināt vietējo pārstrādi,” saka Daria Meļņika, Rystad Energy vecākā analītiķe.
