Krievijas prezidents Vladimirs Putins var izmantot kodoldraudus, lai atturētu Ukrainas pretuzbrukumu okupēto teritoriju atbrīvošanai. Tas teikts Amerikas kara pētījumu institūta (ISW) ziņojumā.
Pēc analītiķu domām, tas notiks Hersonas, Zaporožjes, Luganskas un Doņeckas apgabalu aneksijas gadījumā. Tad Putins var “tieši vai netieši” paziņot, ka Krievijas doktrīna, kas ļauj izmantot kodolieročus valsts aizsardzībai, attiecas arī uz anektētajiem reģioniem.
Tādējādi Krievijas armija spēs noturēt okupētās teritorijas, jo konvencionālie ieroči to diez vai spēs izdarīt ievērojamo sauszemes spēku zaudējumu dēļ, norāda eksperti.
ISW piebilda, ka Ukrainai un tās Rietumu partneriem, organizējot pretuzbrukumu, jāņem vērā kodoldraudu faktors. Laiks ir pret viņiem, un aneksija, kas varētu notikt septembrī, sašaurina manevra iespējas.
Tomēr Kremlis vēl nav nosaucis konkrētu datumu “referendumam” par okupēto reģionu aneksiju. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka “vēl nav izpratnes par laika grafiku”. Tomēr Kremļa ieceltās vietējās varas iestādes par šādiem plāniem ir vairākkārt paziņojušas.
Turklāt okupētajās teritorijās sāk veidoties “valdības” Krievijas amatpersonu vadībā, tostarp no FSB un valsts personāla rezerves. Jūnija sākumā Hersonas un Zaporožjes apgabalus apmeklēja Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Nesen viņš atkal tika pamanīts Novaja Kahovkā, kur viņš pārbaudīja hidroelektrostaciju.
Pēc politologa Fjodora Krašeņiņikova teiktā, plebiscīta datums netiek paziņots, jo dažas teritorijas nav pilnībā ieņemtas. “Maskava joprojām nesaprot, vai ir vērts rīkot referendumus par daļēji okupētajām zemēm, lai gan tas tika darīts DTR un LTR 2014. gadā, bet tad “galvaspilsētas” – Doņecka un Luhanska – atradās separātistu kontrolē,” eksperts paskaidroja.
Tikmēr Baltais nams paziņoja, ka ir saņēmuši pierādījumus par Krievijas nodomiem anektēt okupētās Ukrainas teritorijas pēc “Krimas parauga”. To paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs. Viņš solīja, ka šāda rīcība nepaliks nesodīta un draudēja ar jaunām “bargām sankcijām”.
