Krievijas fīrers Vladimirs Putins šogad nerīkos savu tradicionālo “lielo preses konferenci”, paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Pasākums, kas aizsākās Putina valdīšanas sākuma gados, tradicionāli tiek rīkots decembrī un pēdējo divu desmitgažu laikā ir atcelts tikai vienu reizi (2005. gadā), nenotiks līdz jaunajam gadam, brīfingā sacīja Peskovs.
“Tajā pašā laikā mēs ceram, ka prezidents joprojām atradīs iespēju runāt ar žurnālistiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka Putins “to dara regulāri, tostarp ārzemju braucienos”.
Putina “tiešā līnija” – demonstratīvs televīzijas šovs, kura laikā prezidents pieņem “zvanus” un risina problēmas no algu kavēšanās līdz ceļu remontdarbiem, šogad arī nenotiks. Tiešā līnija, kas tika uzsākta 2001. gadā, arī tika atcelta tikai vienu reizi vēsturē – Putina pirmā prezidenta pilnvaru termiņa beigās. Bez “lielās preses konferences” Putins beidza 2009.-2011.gadu, kad viņš pildīja premjerministra pienākumus.
Medija RBC avoti , kas ir pazīstami ar jautājuma apspriešanu, skaidro, ka lēmums atcelt Putina publiskās uzstāšanās ir saistīts ar situāciju karā ar Ukrainu. Kampaņa, kas bija iecerēta kā zibenskars, izvērtās par ilgstošu asinspirti, kurā pat valsts televīzijas kanāli sāka atpazīt sakāves draudus. Un Hersonas padošanās beidzot salauza valsts propagandas uzvarošo stāstījumu, kas strauji zaudē skatītājus, īpaši, populārajiem sarunu šoviem.
Tieši pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Hersonas, saskaņā ar RBC datiem, Kremlis sāka domāt par atteikšanos no daudzu stundu televīzijas šova ar Putina piedalīšanos, kurš cenšas distancēties no militārām neveiksmēm.
Putina pasākumu atcelšana ir tieši saistīta ar pozitīvu ziņu trūkumu no frontes, iepriekš atzīmēja politologs Abass Gaļamovs: “Situācija sabiedrībā ir ļoti saspringta, un cilvēki gaida konkrētus rezultātus no valdības – no militārām uzvarām līdz sakārtotām mobilizācijas lietām un ekonomikas jomā. Klausīties lekcijas par koloniālisma vēsturi vai Ukrainu šajā situācijā, tā ir garantēta uzraušanās uz cilvēku nepamierinātību.
Tāpēc Kremlis nolēma visus notikumus atlikt un vienlaikus mēģina iedvest optimisma injekciju, uzskata Gaļamovs: “Sak, pagaidiet, drīz būs labas ziņas. Faktiski nemaz nav priekšnoteikumu “labajām ziņām”.
