1945. gada 11. februārī beidzās Jaltas konference, kurā Staļins, Čērčils un Rūzvelts noteica pēckara pasaules kārtību. Jo tuvāk gadadienai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo skaidrāk kļūst, ka visu Vladimira Putina ārpolitiku kopš viņa atgriešanās pie varas 2012.gadā ir virzījusi apsēstība ar jaunas Jaltas organizēšanu. Šādi savu ierakstu Telegram ievada Kremļa opozicionārs Mihails Hodorkovskis.
Vispirms viņš iekļuva pilsoņu karā Sīrijā, mēģināja kļūt par spēlētāju Lībijā un vairākās citās Āfrikas kontinenta valstīs, iebāza degunu konfliktā Venecuēlā. Tad viņš šaurā formātā ierosināja ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem atrisināt visas aktuālās pasaules problēmas. Visbeidzot, pirms uzbrukuma Ukrainai Putins rēķinājās ar divpusēju vienošanos ar ASV prezidentu Baidenu.
Viņš ļoti vēlētos, tāpat kā toreiz, 1945. gadā, sadalīt pasauli ietekmes sfērās, panākt no Rietumiem atzīšanu par Krievijas ekskluzīvām interesēm Ukrainā un postpadomju telpā un saņemt garantijas par brīvām rokām attiecībā pret savu populācija. Bet nekas nesanāca, un ne tāpēc, ka ASV un Eiropā apmetušies rūdīti rusofobi, kas bija apsēsti ar ideju gāzt Putinu.
Vienkārši pasaule ir mainījusies, un Putina 20 gadu valdīšanas rezultāti nekādi neatbilst “Jaltas ambīcijām”.
Salīdzinājumus, kas nav par labu mūsdienu Krievijai, var turpināt, bet es domāju, ka viss ir skaidrs tik un tā. Ja pārskatāmā nākotnē notiks kas līdzīgs Jaltai, tad valsti ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, stagnējošu izejvielu ekonomiku un bezpalīdzīgu armiju tur nesauks.
Drīzāk PSRS vietu ieņems Ķīna – ekonomikas gigants un reāls konkurents ASV. Un Putins, šķiet, apzināti dara visu, lai turpmākā pasaules kārtība tiktu noteikta bez Krievijas, iedzenot valsti tādas starptautiska atstumtā pozīcijā kā Irāna vai Ziemeļkoreja.
Putins ir metis izaicinājumu valstīm, kas pasaulē kopā veido 45,9% no ekonomikas, 20,4% iedzīvotāju un 50,4% no pasaules militārajiem izdevumiem. Krievijai kopā ar dažiem sabiedrotajiem pieder 4,5% ekonomikas, 3,3% iedzīvotāju un 7,4% militāro izdevumu. Vai ar šādu spēku samēru ir iespējams paļauties uz jaunu Jaltu? Atbilde, manuprāt, ir acīmredzama.
