Krievijas diktators Vladimirs Putins sagrāvis Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina autoritāti, paziņojot par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā. Par to ziņo Bloomberg.
Palīdzējis Saūda Arābijai un Irānai atjaunot diplomātiskās attiecības, Sji Dzjiņpins pievērsa uzmanību citiem ģeopolitiskiem jautājumiem, proti, karam, ko Putins uzsāka Ukrainā.
Ķīnas līderis nesen trīs dienas viesojās Maskavā, kur viņam bija ilgstošas sarunas ar Putinu, kā arī tosti viņu “neierobežotajai draudzībai”. Sarunu rezultātā viņi kopīgā paziņojumā norādīja, ka “visām kodolvalstīm būtu jāatturas no kodolieroču izvietošanas ārvalstīs”.
Taču jau pēc dažām dienām Putins nostāda Sji Dzjiņpinu neērtā situācijā, paziņojot par plāniem nosūtīt uz Baltkrieviju, kas robežojas ar Ukrainu, taktiskos kodolieročus. Neatkarīgi no tā, vai Putins blefo ar savu arsenālu, tas nostāda Ķīnas līderi neērtā situācijā viņa centienos kļūt par uzticamu starpnieku konfliktos.
Sji Dzjiņpins neatbalstīja, bet asi nekritizēja Putinu saistībā ar Ukrainu. Taču vienu viņš mēnešiem ilgi un skaidri norādīja: “Krievija nedrīkst karā izmantot kodolieročus.”
Tika paredzēts, ka Sji Dzjiņpinam būs telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski dažu dienu laikā pēc vizītes Maskavā, jo viņš ar viņu nebija runājis kopš Krievijas iebrukuma. Taču šī saruna vēl nav notikusi.
