Ukrainas karadarbības zonā ir bijušas “problēmas”, un tās joprojām var rasties, trešdien tiekoties ar Krievijas Cilvēktiesību padomes locekļiem, sacīja Kremļa fīrers Vladimirs Putins.
Rezultātu sasniegšana Ukrainas frontē, kur armija cīnās vairāk nekā deviņus mēnešus, “varētu būt ilgs process”, sacīja Putins. Taču jaunu teritoriju rašanās ir “nozīmīgs rezultāts Krievijai”, viņš uzsvēra, atgādinot, ka “Pēteris Lielais cīnījās par piekļuvi Azovas jūrai”.
Putins sacīja, ka “galvenais rezultāts” Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas izmaksāja tūkstošiem zaudētu dzīvību un atstāja Krieviju par pasaules galveno izstumto, ir miljoniem jaunu iedzīvotāju iegūšana.
“Referendumu rezultāti parādīja, ka cilvēki vēlas būt Krievijā. Un viņi uzskata sevi par daļu no šīs pasaules, par daļu no šīs telpas, mūsu kopīgās kultūras, tradīcijām, valodas. Un viņi tagad ir ar mums,” sacīja Putins.
Masu mobilizācija, kas ir pirmā Krievijai kopš 1941. gada, pēc prezidenta teiktā, ļāva papildināt karaspēku par 150 000 cilvēku. Tik daudzi atrodas kaujas zonā, no kuriem 77 000 atrodas kaujas vienībās.
Vēl 150 000 visi tiek apmācīti poligonos un mācību centros, sacīja Putins, piebilstot, ka “pašreizējos apstākļos runāt par papildu mobilizācijas pasākumiem vienkārši nav jēgas”.
Pēc prezidenta domām, Krievija nav sākusi karu. “2014. gadā pēc valsts apvērsuma Ukrainā to uzsāka toreizējās Ukrainas varas iestādes, kuras ar šī apvērsuma palīdzību ienāca šīs valdības gaiteņos, lai apspiestu Donbasā dzīvojošo pilsoņu gribu,” teica prezidents.
Tagad, pēc Putina domām, arī Polija gatavojas iesaistīties situācijā, kur politiķi “guļ un redz”, kā paņemt Ukrainas rietumu teritorijas. “Vienīgais reālais Ukrainas teritoriālās integritātes garants tās pašreizējās robežās varētu būt Krievija,” sacīja Putins.
