Situācija Krievijas karā Ukrainā mainās, tāpēc Maskava meklēs veidu, kā risināt sarunas.
Krievijas diktators Vladimirs Putins meklē “sarunu vedēju”. Vispirms šajā amatā bija Francijas prezidents Emanuels Makrons, pēc tam Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans. Trešā iespēja varētu būt Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Šādu viedokli Ukrainas medijiem pauda Krievijas opozicionārs un publicists Andrejs Piontkovskis.
Pēc viņa teiktā, Kremļa “fīrers” cer, ka sarunu dalībnieki viņam nesīs “mieru”. Turklāt pats diktators it kā cīnās par savu dzīvību, jo “Putins ir nelietis un fašists, bet ne šahīds”.
“Sākumā tādi starpnieki bija Makrons, Šolcs un Dragi – šī trijotne, kuru viņš nosūtīja uz Ukrainu ar “Itāļu plānu”. Tad Putinam bija daudz ambīciju. Pirmais punkts bija pamiers, otrais – divpusējas sarunas par “Krievijas un Ukrainas konfliktējošām teritorijām”, uzsvēra Piontkovskis.
Maskavas plāni saglabāt okupētās teritorijas cieta neveiksmi.
“Viņš “noalgoja” citu sarunu vedēju Erdogana kungu. Taču tas par to paņēma milzīgu ģeopolitisku cenu,” uzsvēra publicists.
Tāpēc tagad Kremļa galvai vajag “sarunu vedēju”, kas garantē viņa dzīvību. Par šādu “garanti” var kļūt Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, uzskata Piontkovskis.
“Ķīna vairs nav ieinteresēta turpināt šo bezjēdzīgo karu. Sji kungs var garantēt Putinam drošas vecumdienas vienā no daoistu klosteriem Ķīnā,” uzsvēra Krievijas opozicionārs.
