Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievija gatavo jaunu karu. Ja pasaule ignorēs prezidenta vārdus, tad no tā neizvairīsies, un Eiropa atkal būs liesmās. Par to savu viedokli pauž Ukrainas žurnālists Artems Zjabkins.
Krievija gatavo jaunu karu Eiropā. Vladimirs Zelenskis to paziņoja konferencē ar Āfrikas žurnālistiem. Un tā nav tukša runa, jo šo informāciju prezidentam sniedz Ukrainas izlūkdienesti. Krievijai ir tālredzīgi plāni pasaules destabilizēšanai. Tas viss, lai novērstu uzmanību no Ukrainas.
“Pievērsiet uzmanību Balkāniem. Ticiet man, mēs saņemam informāciju. Krievijai ir garš plāns. Tuvie Austrumi, otrs uzmanības novēršanas līdzeklis būs Balkāni,” sacīja prezidents.
Maskava labi apzinās šī reģiona sarežģīto vēsturi. 90. gados tur notika plaša mēroga karš. Tad Dienvidslāvijas valsts sabrukuma procesā radās vairākas neatkarīgas valstis, kas gadiem ilgi cīnījās par savu neatkarību. Gadiem ilgi konflikti, kara šausmas un etniskās tīrīšanas ir prasījušas tūkstošiem nevainīgu cilvēku dzīvības. Tas nedrīkst atkārtoties.
“Vismaz, ja pasaules valstis, partneri tagad neko nedarīs, tad atkal būs tāds sprādziens, un tas atkal nav jauns stāsts. Viņu attiecībās ir krīze, un ilgu laiku. Tāpēc Krievija ieguldīs tajā, lai viena Balkānu valsts šodien cīnītos ar otru,” sacīja Zelenskis.
Kur ir karstākā vieta Balkānos?
Uz ko Zelenskis dod mājienu? Kā Krievija var izraisīt jaunu konfliktu šajā reģionā? Patiesībā Maskavai ir liela ietekme šajā Eiropas nostūrī. Tās galvenais sabiedrotais Balkānos ir Serbija. Šī valsts ir Dienvidslāvijas pēctece, kas galīgi sabruka tikai 2001. gadā. Lai gan Belgrada nav spēcīgs militārais spēks, tai ir teritoriālas pretenzijas uz mazāko Kosovu. Tā ir daļēji atzīta valsts, ko Belgrada uzskata par savu provinci. Ukraina neatzīst Kosovu atšķirībā no ASV un visām ES dalībvalstīm. Viņi noteikti palīdzēs Prištinai Belgradas militāras provokācijas gadījumā.
Bet vai pati Serbija tam piekritīs? Tomēr maz ticams, un tas arī nav vajadzīgs. 2023. gada janvārī vāgnerieši tika pieķerti kaujinieku vervēšanā Balkānos. Jau tā paša gada maijā, kārtējās eskalācijas laikā Serbijas un Kosovas pierobežas rajonos, PMK kaujinieki tika piefiksēti nemieru organizēšanā. Par to rakstīja vietējie mediji un Serbijas opozīcijas pārstāvji.
“Mēs redzam serbu iedzīvotājus sadursmēs Kosovā, ka viņi izmanto Krievijas karogus, krievu “Z” zīmi un citas krievu zīmes. Un viņi kliedz, ka Krievija – tas ir labi. Mēs arī zinām, ka Krievija ir ļoti ieinteresēta kūdīšanā uz konfliktu Kosovā,” sacīja Serbijas opozīcijas līderis Cedomirs Stojčkovs.
Kosovas valdība reaģēja uz šīm bezprecedenta briesmām, atzīstot ”Vāgnera” PMK par teroristu grupējumu un nosakot pret to sankcijas. Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka Krievija ir atteikusies no saviem plāniem. Maskava ne reizi vien mēģinās sašūpot un nogremdēt miera laivu Dienvideiropā.
Kurš atbalsta Krieviju Balkānos?
Pats par sevi saprotams, ka neviens Serbijā nevēlētos nemierus šajā reģionā. Šajā valstī citu starpā populāras ir vairākas galēji labējās kustības. Viņi ne tikai vēlas atriebties Kosovā, bet arī atklāti atbalsta Krieviju. Tā 2022. gada pavasarī Belgradā vairāku tūkstošu protestētāju grupa iznāca mītiņā, lai atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Serbijas galvaspilsētā bija arī provokatīvi grafiti Krievijas atbalstam, jo īpaši tika attaisnota Krimas okupācija.
Maskavieši nemierus gatavo arī Moldovā. Pēc Zelenska domām, Ukraina labi pārzina viņu taktiku.
Pasaulei ir jāreaģē
Pasaulei obligāti jādara kaut kas, lai novērstu šos konfliktus. Tas ir svarīgi arī Ukrainai, jo Hamas iebrukums Izraēlā parādīja, cik ātri partneri var mainīt savas prioritātes. Pagaidām viņi Ukrainai muguru nepagriezīs, bet, ja šādu konfliktu būs vairāk, tad tas nav fakts. Eiropa un ASV vēl nevar apmierināt visus pat Ukrainas bruņoto spēku pieprasījumus. Tas attiecas gan uz aprīkojumu, gan artilērijas šāviņiem. Līdz 2024. gada martam ES apsolīja Ukrainai nodot līdz vienam miljonam 155 mm lādiņu. Pagaidām šis skaitlis pārsniedzis nedaudz vairāk kā 300 tūkstošus, tāpēc Brisele, visticamāk, nespēs izpildīt vienošanos noteiktajā termiņā.
