Balstoties uz sarunām ar četriem avotiem, kas ir iepazinušies ar detaļām par darījumu, lai Alekseju Navaļniju apmainītu pret Rietumos arestētajiem krieviem, medijs ”Agentura” rekonstruēja ainu par dramatiskajiem notikumiem, kas beidzās 16. februārī ar opozicionāra nāvi polārajā kolonijā.
Divi sarunu biedri apgalvo, ka Putins opozicionāra nāves dienā Harpas ciema kolonijā apsprieda apmaiņu personīgās tikšanās laikā ar miljardieri Romānu Abramoviču . Kā vēsta viens no avotiem, Krievijas prezidents mutiski piekritis darījumam.
Šī Putina un Abramoviča tikšanās, pēc kāda ar uzņēmēju pazīstama cilvēka teiktā, notikusi 16. februāra rītā, tikai aptuveni četras stundas pirms pirmā ziņojuma par Navaļnija nāvi.
Arī žurnālists Hristo Grozevs, kurš bija iepazinies ar apmaiņas plāniem, dzirdēja, ka Putins, visticamāk, tam piekritis. “No tā, ko mēs zinājām pēdējās dienās pirms slepkavības, radās iespaids, ka viņš (pat par pārsteigumu Krievijas puses sarunu dalībniekiem) piekrita,” sacīja Grozevs.
Tajā pašā laikā Grozevs ir pārliecināts, ka tā bijusi viltota vienošanās. “Es domāju, ka tā bija vai nu slepkavības plānu slēpšana, vai stratēģisks solis, lai sarunas gandrīz pabeigtu, domājot, ka, tā kā Vācija principā piekrita atteikties no Vadima Krasikova, tad Navaļnija prombūtnes gadījumā viņi piekritīs apmainīt viņu pret citu, Putinam ne tik svarīgu ieslodzīto,” aģentūrai sacīja Grozevs.
Viens no sarunu biedriem Putina vienošanos, ja tāda bija, interpretē šādi: “Uzzinājis, ka Rietumi ir gatavi atdot Krasikovu Krievijai, Putins aukstasinīgi pavēlēja Navaļnija slepkavību.”
Kāds Abramoviča paziņa interpretācijā ir piesardzīgs, liekot vispirms sagaidīt Navaļnija nāves izmeklēšanas rezultātus.
Visi ”Agentura” sarunu biedri piekrīt, ka Navaļnijs bija galvenais, bet ne vienīgais apmaiņas objekts.
Krievijas puse bija gatava izdot Navaļniju attiecīgi Vācijai un ASV, kā arī Wall Street Journal žurnālistu Evanu Gerškoviču un atvaļināto amerikāņu jūras kājnieku Polu Velanu (abi atrodas Krievijas cietumos).
Divi sarunu biedri stāsta, ka, reaģējot uz to, rietumvalstis bija gatavas izdot Vācijā uz mūžu notiesāto slepkavu un Krievijas specdienestu virsnieku Vadimu Krasikovu un daļu no ASV notiesātajiem krieviem.
Viens no avotiem dzirdējis, ka sarunu laikā tika minēts uzņēmuma M13 dibinātāja Vladislava Kļušina vārds, kurš sadarbojās ar Krievijas prezidenta administrāciju un citām valdības struktūrām (viņš Amerikā notiesāts par uzlaušanu un iekšējās informācijas tirdzniecību). .
Sarunas par apmaiņu notika vismaz kopš pagājušā gada pavasara
2023.gada vasarā Vācija pauda principiālu piekrišanu apmainīt Navaļniju; šī jautājuma apspriešanā personīgi piedalījās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, sacīja viens no avotiem. Pēc visu sarunu biedru domām, ģimene piekrita maiņai pret Navaļniju, un tieši tai bija galvenā loma darījuma lobēšanā.
2023. gada septembrī maiņas operācija tika apturēta – tas notika pēc raksta The Wall Street Journal, no kura pirmo reizi kļuva zināms par Navaļnija maiņas gatavošanu pret Krasikovu.
Diskusijas par apmaiņu atkal saasinājās decembrī, kad Navaļnijs tika pārvests uz koloniju aiz polārā loka – ģimene pārliecināja Rietumus, ka sākusies gatavošanās kaut kam sliktam.
Par Rietumvalstu apmaiņas plānu beidzot tika panākta vienošanās februāra sākumā notikušajā ASV prezidenta Džo Baidena un Vācijas kanclera Olafa Šolca tikšanās reizē, stāsta divi ”Agentura” sarunu biedri. Par to rakstīja arī Reuters, atsaucoties uz savu avotu.
Kopš decembra pie Putina ir nosūtīti vairāki Krievijas augstākie emisāri, tikai viens no viņiem bija Abramovičs, sacīja viens no avotiem. Saskaņā ar cita teikto, Kremļa principiālo piekrišanu apspriest Navaļnija apmaiņu ar Rietumu sarunvedēju pirmais pauda Putina administrācijas vadītājs Antons Vaino, jau pēc tam sarunā ar prezidentu iesaistījās Abramovičs
