Gāzes ieguve Krievijā šogad ir samazinājusies līdz līmenim, kas nav pieredzēts kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Krievijas valsts enerģētikas gigants Gazprom savā jaunākajā pārskatā norāda, ka gāzes ieguve 2023.gada pirmajā pusē sasniedza 179,45 miljardus kubikmetru, kas nozīmē gāzes piegāžu samazināšanos iekšzemes un ārvalstu tirgiem par 26,5%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, raksta Newsweek.
Kopš 2022. gada 24. februārī sākās Vladimira Putina pilna mēroga iebrukums Ukrainā, sankciju mērķis ir izolēt Krieviju no globālās ekonomikas, atdalīt to no starptautiskās banku sistēmas SWIFT un iesaldēt daļu no tās ārvalstu valūtas rezervēm.
Krievijas karš pret Ukrainu arī mudinājis Eiropu krasi samazināt Krievijas naftas un gāzes iepirkumus. Kontinents pagājušajā ziemā pārvarēja enerģētikas krīzi, daļēji samazinot enerģijas patēriņu un meklējot citus piegādātājus, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) pārdevējus.
Krievu valodā rakstošais medijs ”Agentura” ziņo, ka Gazprom “visā vēsturē nekad nav bijis tik zems ražošanas līmenis” un, ka “pēdējo reizi Padomju Savienībā kritums tika novērots 1978. gadā”, kad tā saražoja 372,1 miljardu kubikmetru gāzes.
2023. gada februārī Putins apsūdzēja Rietumus tiešos mēģinājumos ierobežot Krievijas gāzes nozari, taču piebilda, ka Gazprom “virzās uz priekšu un uzsāk jaunus projektus”.
Berlīnē dzīvojošais ģeopolitikas analītiķis Tomass O’Donels Newsweek sacīja, ka Putins ir samazinājis gāzes plūsmas pat pirms 2022. gada septembra uzbrukuma Nord Stream cauruļvadiem starp Krieviju un Vāciju – tas ir sabotāžas akts, par kuru Kremlis noliedz atbildību un kas joprojām tiek izmeklēts.
“Šis Putina plānotā enerģētikas kara aspekts atspēlējās. Viņš gatavojās gadu pirms iebrukuma Ukrainā atstāt ES uzglabāšanas tvertnes tukšas, bet pēc tam iegūt maksimālu šantāžas sviru, selektīvi samazinot piegādes ES valstīm, taču tas neizdevās.” uzsvēra ģeopolitikas analītiķis.
Pēc O’Donela teiktā, SDG piegāžu pieaugums no ASV ar Norvēģijas un Kataras palīdzību nozīmē, ka “ES nebūs jāpiekāpjas, kad Putins pārtrauks gāzes plūsmas”.
“Tātad šis bizness tagad Putinam ir zaudēts. Maskavai bez jauniem, ārkārtīgi dārgiem cauruļvadiem uz Ķīnu šis milzīgais Krievijas gāzes resurss paliks kā nevērtīgs īpašums,” viņš piebilda.
Tikmēr Gazprom ziņojums pastiprina Krievijas valsts bankas VEB prognozes, par kurām septembrī ziņoja Reuters, ka Krievijas cauruļvadu dabasgāzes eksports uz Eiropas Savienību var samazināties līdz 21 miljardu m3, kas ir gandrīz par divām trešdaļām mazāk nekā pērn un sešas reizes mazāks nekā 2021. gadā.
