8.decembrī, tiekoties ar militārpersonām Kremlī, Vladimirs Putins paziņoja, ka vēlreiz – jau piekto reizi – izvirzīs savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām. Putina vārdi izskanēja, atbildot uz tā dēvētā Krievijas reģionālā parlamenta priekšsēdētāja, bijušā Doņeckas separātistu komandiera Artjoma Džogas lūgumu. Par notikušo savi viedokļi ir gan politologam, gan militārajam ekspertam.
Politologs Deniss Levens norāda, ka Vladimirs Putins atkal izmantojis savu iecienīto taktiku un paziņojis par savu nomināciju tikai pēc tam, kad viņam tas lūgts.
“Pats Putins nekad neko neorganizē, nerīko nekādus priekšvēlēšanu kongresus, lai paziņotu par savu kandidatūru. Vienmēr izskatās, ka viņš piekrīt tautas vēlmēm. Šeit ir ļoti svarīgi reāli aplūkot to cilvēku centienus, kuriem viņš piekrīt. Iepriekšējā reizē, 2018. gadā, bija tāpat, bet bija rūpnīca Ņižņijnovgorodā, un Putins atbildēja uz kāda strādnieka jautājumu. Toreiz tāda bija darba kārtība. Tagad mēs esam karā, tāpēc Putins atbild uz lūgumiem “it kā no mūsu aizstāvjiem”. Proti, tiek izcelta svarīga dienaskārtības tēma, kas tiks izmantota vēlēšanu kampaņas ietvaros,” stāsta Levene.
Pēc politologa domām, šobrīd Vladimira Putina vēlēšanu kampaņas galvenais uzdevums ir maksimāli palielināt interesi par gaidāmo balsojumu, lai nodrošinātu augstu vēlētāju aktivitāti.
“Putins savu leģitimitāti kaut kādā veidā iegūst no esošajām procedūrām. Šī ir tā sauktā aklamācija. Daudzi cilvēki to izmantojuši: protams, Putins to neizgudroja. 19. gadsimtā Napoleons III Bonaparts pastāvīgi rīkoja viltus vēlēšanas, lai parādītu sev un citiem, ka viņš joprojām ir valsts līderis. Putinam tas ir ļoti svarīgi: viņam jāparāda, ka tauta viņu patiešām atbalsta. Tāpēc viņam ir ļoti svarīgi, lai vēlētāju aktivitāte būtu ļoti augsta. Nav svarīgi tikai uzvarēt vēlēšanās: viņš, manuprāt, būtu uzvarējis vēlēšanās, pat ja tās godīgi saskaitītu, ar citu manipulāciju palīdzību,” saka Levene.
Ukrainas militārais eksperts un bijušais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks uzskata, ka frontē valdīs miers pirms prezidenta vēlēšanām, kas Krievijā notiks 17.martā.
“Krievijai ir jānoturas līdz vēlēšanām un nav jāizsludina vispārēja mobilizācija. Pat Krievijā atzīst, ka pēc vēlēšanām būs mobilizācija. No vienas puses, tas ir iespēju logs Ukrainai: var palielināt savu munīcijas un aprīkojuma ražošanu un ievest munīciju. No otras puses, Krievija paplašināsies tāpat. Saprotam, ka vislielākā spriedze sāksies aprīlī vai otrādi – tā var izzust pavisam, jo ASV paziņojušas, ka ir gatavas palīdzēt Ukrainai. No vienas puses, vajag izturēt, no otras – saprotam, ka tālāk būs grūtāk,” saka Stupaks.
Iepriekš mediji “Vestka” un “Meduza” rakstīja, ka Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt Vladimiram Putinam vairāk nekā 80% balsu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. 2018. gadā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja par Putina uzvaru ar rekordrezultātu 76,69%.
Vladimiram Putinam nākamais prezidenta termiņš būs piektais. 2020. gadā pieņemtie Krievijas konstitūcijas grozījumi, kas atceļ prezidenta termiņus, ļaus viņu ievēlēt arī sesto reizi – šajā gadījumā Putina pilnvaru termiņš beigsies tikai 2036. gadā.
