Esam apkopojuši ASV ekspertu viedokļus par Vladimira Putina runu Kremlī un līgumu parakstīšanu par Ukrainas DTR, LTR, Zaporižjes un Hersonas apgabalu uzņemšanu Krievijā
Apsēstība ar Rietumiem, nedrošība par savas armijas spēku – šādi Putinu redzēja Bārnarda koledžas politikas zinātnes profesors Aleksandrs Kūlijs. Ziemeļkarolīnas Universitātes Chapel Hill starptautisko attiecību profesors Klauss Larress uzskata, ka Putins pēc aneksijas var pasludināt uzvaru tikai tad, ja ir pilnīgā izmisumā un domā, ka Krievijas armija vairs ne uz ko nav spējīga:
“Bija sajūta, ka viņš runā par visu, kas viņam ienāca prātā, kas viņam nepatīk, tāpēc viņš bija sarūgtināts. Šķiet, ka viņš visu ir pieminējis. Līguma par Ukrainas četru reģionu pievienošanos parakstīšana, protams, sarežģīs jautājumu NATO un Rietumu pasaulei, kā arī pašai Ukrainai, kas referendumus uzskata par viltotiem.
Klauss Larress atzīmē:
“No Krievijas viedokļa šī tagad ir Krievijas teritorija, un es domāju, ka viss bija vērsts uz vietējo auditoriju, nevis uz cilvēkiem ārzemēs, jo bija skaidrs, ka ārzemēs neviens to neatzīs un nepieņems, izņemot dažas jaunattīstības valstis, kurām nav lielas nozīmes pasaules arēnā. Es domāju, ka tas ir aprēķins uz iekšējo auditoriju, kurai tagad teiks, ka viņi aizstāv Krievijas teritoriju, nevis ir agresors. Un es domāju, ka Putina atbalstītāji to uztvers labi. Protams, tagad NATO valstīm būs jādomā, kā turpināt Ukrainas apbruņošanu, kas neapšaubāmi arī tiks darīts. Ukraiņi neatteiksies no mēģinājumiem atgūt teritoriju, kas, protams, ir Ukrainas teritorija.
“Daži eksperti ir ierosinājuši, ka pēc aneksijas Putins sacīs, ka tagad ir sasniedzis savus mērķus, ka viņš ir gatavs noregulēt karu un ir gatavs sarunām par mieru,” turpina Larress. “Tas patiešām sarežģīs Ukrainas situāciju, jo tā tiks uzskatīta par pusi, kas atsakās vienoties par mieru. Neapšaubāmi, viņi vēlas atgūt savu teritoriju, savu zemi. Mēs nezinām, vai viņš izteiks šādu priekšlikumu, es personīgi par to šaubos. Daudzi analītiķi to apšauba, jo viņš sasniedza tikai daļēju teritorijas kontroli. Bet, ja viņš ir galīgi izmisis un nolems, ka Krievijas armija vairs ne uz ko nav spējīga, tad viņš var mēģināt pasludināt uzvaru.
Aleksandrs Kūlijs, Ņujorkas Barnarda koledžas politikas zinātnes profesors, komentēja Krievijas līdera runu:
“Sākumā šī Putina runa man šķita viņam raksturīga, taču šoreiz viņa apsēstība ar Rietumiem tika sasniegta absolūtā maksimumā. Tā bija līdzīga runai Krimas aneksijas laikā, taču daudz kas nebija par Ukrainu un tās teritorijām. Lielākoties tās bija vienkārši sūdzības par Rietumiem un vesels sūdzību saraksts: no dzimuma maiņas operācijām, līdz koloniālismam. Demonizējot Rietumus, Putins cenšas attaisnot savu rīcību. No otras puses, es domāju, ka runa bija iepriekš plānota, un tajā nebija nekas par lieliem zaudējumiem tieši šajās teritorijās, tāpēc, ja tas bija paredzēts viņa pozīciju nostiprināšanai un Rietumu iebiedēšanai, tad, pirmkārt, ja mēs tagad rīkojamies pēc principa “stiprajam vienmēr ir taisnība”, viņam pilnībā jākontrolē teritorijas, kuras viņš pievieno, bet viņš to nedara.
“Patiesībā,” turpina eksperts, “šķiet, ka notiek Krievijas karaspēka ielenkums. Viņi cieš ievērojamus zaudējumus kaujas laukā. Otrkārt, Kremlis tagad anektē četras teritorijas, tādējādi atgriežoties pie jautājuma par Krimas statusu. Es domāju, ka Rietumu valdības, lai arī neoficiāli, protams, bet daudzas no tām gandrīz de facto ir samierinājušās ar Krimas aneksiju, domājot, ka tā būs vienīgā teritoriālā korekcija. Bet nē. Tagad, pēc Krievijas četru papildu teritoriju pārņemšanas, viss, kas noticis kopš 2014. gada, kļūst ne tikai par atklātu militāru jautājumu, ko risina ukraiņi, bet arī par politisku.
