Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību.
Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes, tomēr zini to, ka visām uzturvērtības un veselīguma norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem. Lai palīdzētu orientēties starp dažādākajiem apgalvojumiem uz marķējumiem, Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperti ir izstrādājuši visaptverošu ceļvedi, kurā ir apkopota aktuālākā informācija par norāžu izvietošanu uz produktiem. Ceļvedis ir pieejams “BIOR” mājaslapā.
Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?
Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.
Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, “Kalcija avots”, “Olbaltumvielu avots”, “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.
Savukārt veselīguma norādes tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz produkta pozitīvo ietekmi uz veselību, piemēram, “Kalcijs nepieciešams normālai bērnu kaulu augšanai un attīstībai”, „Magnijs veicina noguruma samazināšanos un normālu muskuļu darbību” vai “Aktivētā ogle palīdz samazināt pārmērīgu vēdera pūšanos pēc ēšanas”.
Lai ražotājs varētu uz sava produkta izvietot uzturvērtības vai veselīguma norādes, uzturvielai produktā ir jābūt vismaz likumā noteiktajā apjomā.
Kā rodas uzturvērtības un veselīguma norādes?
Visiem pārtikas produktu, tai skaitā uztura bagātinātāju, ražotājiem Eiropas Savienībā (ES) ir jāievēro vienoti noteikumi attiecībā uz produktu marķējumu, tai skaitā arī uz uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošanu. Noteikumi jāievēro visa veida komunikācijā ar patērētāju – uz produktu iepakojuma, mājaslapā, reklāmas kampaņās. Visas atļautās uzturvērtības un veselīguma norādes ir noteiktas un uzskaitītas ES normatīvajos aktos un kopējos reģistros.
Pamatā ražotāji izmanto jau reģistrētas norādes, tomēr vēl virkne jauno ierosināto norāžu ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) apstiprināšanas procesā, kas var aizņemt pat vairākus gadus, jo, lai pamatotu jaunu norādi, ir jāievēro stingra pieteikumu iesniegšanas kārtība. Patērētājam tas dod garantiju, ka norādes ir izskatītas EFSA un ir pamatotas ar zinātniskiem pētījumiem.
Tomēr ir svarīgi, lai arī pats patērētājs būtu informēts par uzturvērtības un veselīguma norāžu nozīmi un to, kā atpazīt patiesi ticamus apgalvojumus. Esi vērīgs, lai tie nebūtu tādi apgalvojumi kā “Ar mīlestību gatavots”, “Vegāniem”, “Nesatur konservantus”, “FIT”, “Detox”, “Slim”. Arī dažādi starptautiski produktu ražošanas un izejvielu izcelsmi apliecinoši sertifikāti un vietējās kvalitātes zīmes nav uztveramas kā uzturvērtības un veselīguma norādes!
Ja redzi, ka pārtikas vai uztura bagātinātāju ražotājs izmanto apgalvojumus, kuri šķiet maldinoši vai nepareizi, ir iespējams ziņot atbildīgajām iestādēm – Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kā arī ražotājiem ir iespējams vērsties “BIOR” pēc informatīvas konsultācijas.
