Februāra beigās Rēzeknes novada pašvaldībā aizsākās semināru cikls par digitālās mākslas iespējām, ko projekta „European Connections in Digital Arts” – EUCIDA (latviski – “Digitālā māksla aptver Eiropu”) ietvaros īsteno Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar digitālās mākslas centriem Dublinā (Īrija) un Belfortā (Francijā). Projektam turpinoties, līdzīgās interaktīvās un aizraujošās lekcijās līdz pat 2019. gadam būs iespēja iesaistīties ikvienam topošajam vai esošajam māksliniekiem no Rēzeknes novada, Rēzeknes pilsētas un visas Latgales.
Seminārā ar priekšlasījumiem piedalījās Latvijas autoritatīvākās pētnieces digitālās mākslas jomā – tekstilmāksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiāles lektore Gundega Strautmane un Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāja Rasa Šmite, kas jau kopš 90. gadu vidus aktīvi darbojas laikmetīgās mediju mākslas laukā, apvienojot mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām.
“Rēzeknes novada pašvaldībai ir ārkārtīgi paveicies kļūt par partneri šādam interesantam projektam un nodibināt kontaktus ar prestižiem mākslas centriem Īrijā un Francijā, kas nebūt nav vienkārši,” uzsvēra semināra lektores. “Īpaši tāpēc, ka Latgalē nemaz nav iestādes, kas nodarbotos ar digitālo mākslu, arī iespējas mācīties digitālo mākslu ir ierobežotas. Rēzeknes novada pašvaldība ir gājusi laikam pa priekšu!”
Runājot par izglītības iespējām, mākslinieces atzina, ka arī jauno mediju mākslā klasiskā izglītība ir ļoti svarīga: “Jauno mediju māksla ir kā milzīgs lietussargs, zem kura var ietilpināt dažādus digitālās mākslas žanrus. Vēlāk nav būtiski, kādu instrumentu izmantojam – datorpeli vai āmuru, galvenais ir spēja domāt un vizuāli izteikties,” teic Gundega Strautmane. Jāatzīmē, ka labs pamats jauno mediju mākslas izglītībai Rēzeknē būs multimediju dizainera specialitāte, ko jau šoruden varēs apgūt Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā.
Atskatoties vēsturē, tekstilmāksliniece Gundega Strautmane pastāstīja, ka 70. gados, līdz ko radās dators, parādījās arī mākslinieki, kuri izmantoja digitālos impulsus, lai radītu mākslu. “Taču nav jābūt datorkiborgiem – dators var būt kā viens no instrumentiem, kas palīdz izveidot ko neatkārtojamu grafiķiem, tēlniekiem, fotogrāfiem vai citu mākslas formu pārstāvjiem.” Taču svarīgi atcerēties, ka ne visu var saukt par mākslu. Ja cilvēks ir tikai apguvis, kā strādā kāds noteikts instruments, to nevar nosaukt par mākslu – tā ir amatniecība. “Mākslā atslēgas vārdi ir emocijas un intelekts. Mākslai ir jāizglīto, jāizraisa emocijas, aizkustinājums un kāda noskaņā.” Kā uzsver LMA lektore: “Mākslinieks ir tas, kuram ir mākslinieka sirds, nevis tas, kurš māk turēt fotoaparātu vai datorpeli rokās.”
Jauno mediju mākslas pazinējas pastāstīja par digitālās mākslas projektiem, no kā iedvesmoties, piemēram, savus ikdienas maršrutus veidot kā ģeogrāfisko datu vizualizācijas mākslas darbu. “Tāpat arī skaņa var būt mākslas izteiksmes līdzeklis, piemēram, projektā “Rēzeknes skaņas” tika ierakstīti un pēc tam izprintēti dažādi skaņu celiņi – suņa rejas, baznīcas torņa zvani, psalmu dziedājumi, vilciens. Caur digitālo mākslu pat var pētīt, kā uzlabojušās tehnoloģijas – piemēram, web kameru kvalitāte cauri laikiem,” atklāja mākslinieces. “Iedvesmu var gūt it visur – citam tā rodas, iegremdējoties LED lampiņu okeānā televīzijas šovos, citam – dabā, citam, skatoties datora baltajā ekrānā.”
Kā uzsvēra RIXC dibinātāja Rasa Šmite, digitālajā mākslā ļoti labi jāpārzina laiks, lai saprastu, kas ir aktuālās tehnoloģijas un kā tās darbojas šī brīža sabiedrībā. Ja interneta pirmssākumos svarīgākais bija visu redzēt tiešraidē – tagad un tūlīt, tad šobrīd aktuāli ir timelapse video, kad ik pēc noteikta intervāla tiek uzņemts kadrs, beigās izveidojot video, kurā vairākas stundas, nedēļas vai pat mēneši reālā laika notikumu ir ietilpināti pāris minūtēs. Tāpat šī brīža digitālās mākslas aktualitāte – 3D printeri, kas mākslai ļauj iegūt taustāmu formu.
Lai gan mākslas mīļotāji digitālās mākslas darbus savām kolekcijām vēl neiegādājas, pieturoties pie uzskata, ka māksla ir tikai tas, ko var pielikt pie sienas, tomēr sagaidāms, ka jauno mediju lietpratējiem turpmākajos gados būs darba pilnas rokas: “Lai informāciju pasniegtu saistošāk un saprotamāk, nākotnē arvien vairāk būs nepieciešamas pētnieku darbu vizualizācijas, interfeisi muzejos un skaidrojošas grafikas. Nekas nav nokavēts! Digitālā māksla vēl meklē savu vietu!” jaunos māksliniekus mudināja lektores.
Modernās mākslas cienītāji aicināti izmantot projekta mājaslapu www.eucida.eu, lai iegūtu informāciju ne tikai par projekta aktualitātēm, bet arī par mākslinieku rezidenču un izstāžu iespējām Eiropā. Jāatzīmē, ka pirmās izstādes Rēzeknes novada Lūznavas muižā tiks organizētas jau šovasar.
Projekta koordinatore Inta Rimšāne pastāstīja, ka turpmākos divus gadus visiem interesentiem būs iespēja ne tikai apskatīt Īrijas un Francijas mākslinieku radītās digitālās mākslas izstādes Lūznavas muižā, bet arī klātienē iepazīties ar dažādu valstu māksliniekiem, apmeklēt radošās darbnīcas, kā arī pašiem izmēģināt digitālās lāzeriekārtas iespējas mākslas darbu radīšanā. Projekta rezultātā iegādātās iekārtas būs vērtīgs ieguldījums šīs mākslas nozares attīstībā un mūsdienīgas, jaunos talantus piesaistošas kultūrvides veidošanā Rēzeknes novadā.
Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: Eduards Medvedevs
