Lai noskaidrotu mazo hidroelektrostaciju (HES) darbības ietekmi uz upju ekosistēmām Latvijas – Lietuvas pārrobežu upju baseinos, VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti projekta ECOFLOW ietvaros 2018. gada vasarā turpina veikt upju apsekojumus, kas ilgs līdz rudenim.
Šogad apsekojumi tiek veikti Lielupes upju baseina apgabalā Bērzē (ar Bikstu-Palejas HES ietekmi), Aucē (ar Bēnes HES ietekmi) un Īslīcē (ar Rundāles HES ietekmi). Turpinās apsekojumi un pabeigti darbi pagājušajā gadā apsekotajām upēm Ventas upju baseina apgabalā – Ēdā (ar Šķēdes HES ietekmi) un Ciecerē (ar Pakuļu HES ietekmi). Savukārt Vankas upē (ar Ēdoles HES ietekmi) visi mērījumi tika pabeigti jau pagājušajā gadā vasaras-rudens sezonas laikā.
Eksperti izvēlētos upju posmos nosaka ūdens caurplūdumu un dziļumu, kā arī gultnes substrātu lejpus mazo HES radītajās ietekmes zonās, bet Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR darbinieki veic mērījumus zivju daudzveidības noteikšanai.
Pagājušajā nedēļā LVĢMC un BIOR eksperti devās uz Īslīces upi, lai noteiktu ekoloģisko caurplūdumu un zivju sugu daudzveidību. Lejpus Rundāles HES tika novērota notekūdeņu iepludināšanu upē, kas šajā vietā būtiski pasliktina upes stāvokli. Tika novērotas beigtas zivis, stāvošs, duļķains un smakojošs ūdens, kas nepavisam nelīdzinās tekošai upītei, bet gan aizaugušam dīķim. LVĢMC eksperti uzskata, ka šādi apstākļi varēja rasties vairāku apstākļu kontekstā – ilgstošā sausuma dēļ, HES darbības ietekmē, kā arī papildus radītās slodzes uz ūdeņiem – Pilsrundāles ciema radīto notekūdeņu – dēļ. Aiz notekūdeņu izplūdes vietas novērojams pastiprināts upes aizaugums. Pirmo divu posmu hidroloģiskie un zivju daudzveidības mērījumi tika pabeigti, bet līdz rudenim mērījumi tiks veikti vēl divas reizes – lai noteiktu ekoloģisko caurplūdumu, mērījumi jāveic pie 4 dažādiem caurplūdumiem katrā no pētāmajām upēm, līdz ar to Lielupes baseina upēs pirmie rezultāti būs vēlā rudenī vai ziemā. Izstrādājot Lielupes upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kas ir viens no LVĢMC uzdevumiem, uzmanība tiks pievērsta arī notekūdeņu kvalitātei mazajās upēs.
Septembra beigās projekta ietvaros tiks rīkots seminārs Lietuvā, Paņevežos Latvijas un Lietuvas ar vides aizsardzību saistītiem cilvēkiem, kurā būs zināma pamatinformācija, kāda ir situācija ar HES aizsprostiem upēs, ko tas nozīmē zivīm, un kas jau ir novērtēts kā nepieciešamais ekoloģiskais ūdens daudzums. Tiks apspriesti rezultāti Vankas, Ēdas un Cieceres upēs Ventas upju baseina apgabalā, kā arī sniegts ieskats pirmajos rezultātos no Bērzes, Īslīces un Auces upēm, kas tiek apsekotas šovasar.
Līdz šim Latvijā un Lietuvā nav veikti plaši zinātniski pētījumi par ūdens noteces izmaiņu ietekmi uz upju biotopiem un bioloģisko daudzveidību, taču projekta ECOFLOW mērķis ir, izmantojot zinātniskos pētījumos iegūtus datus, novērtēt mazo hidroelektrostaciju (HES) darbības ietekmi uz upju ekosistēmām Latvijas – Lietuvas pārrobežu upju baseinos. Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos ierīkotas 104 mazās HES. 88 no tām atrodas Latvijā, 16 – Lietuvā. Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.
Projekta vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.
Projekta partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
ECOFLOW projektu finansē Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam. Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2017. – 31.03.2019.).
Kopējais projekta finansējums ir 391 245,20 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85% (332 558,42 EUR) apmērā.
