Šoreiz par kaitēķļu iznīcināšanu dārzos, augu slimībām un cīņā pret to izmantotajiem līdzekļiem. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tomēr nav tā labākā izvēle ģimenes dārzos. Lai nekaitētu sev un dabai, ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas, tādas var apgūt augļkopības kursos. Tomēr ir daži preparāti, kuri nav sevišķi toksiski un, tos izmantojot, gūtais labums dārzā ir lielāks nekā iespējamais kaitējums.
Katru gadu un arī katrā dārzā situācija ir atšķirīga, tādēļ nav iespējams dot kādu vienotu, visiem kopīgu miglošanas recepti. Kā izlemt: miglot kokus vai nē? Galvenais princips, pēc kā vadīties, ir bojājumu novērtējums – ja draud aiziet bojā pats koks vai arī visa raža, protams, ir jāmiglo.
Ja sāk parādīties tikai pa kādam bojājumam, vispirms var mēģināt tikt galā savādāk. Ja slimības novēršanai vai ierobežošanai iespējams izmantot kādus mehāniskus paņēmienus, ķimikālijas labāk nelietot.
Ābelēm un bumbierēm izplatītākās slimības ir kraupis un vēzis, biežāk sastopamie kaitēkļi – tinēji un tīklkodes, kuru kāpuri rada tā sauktos tārpainos augļus. Arī plūmēm un ķiršiem ir gan plankumainas lapas, gan nokaltuši dzinumi, turklāt kauleņkoki cieš no sveķošanas.
Pēdējos gados arī tiem ir arvien vairāk tārpainu augļu – vaininieki ir ķiršu mušas, plūmju tinēja un plūmju zāģlapsenes kāpuri. Reizēm savairojas laputis, pat tik daudz, ka jaunie dzinumi vairs neaug un lapas kļūst lipīgas. Vēl var būt mehāniski bojājumi – sala vai dzīvnieku grauzumu sekas. Turpinājums sekos!
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
