Polijas prezidents Andžejs Duda rakstā par Padomju Savienības uzbrukuma Polijai Otrā pasaules kara laikā gadadienu apsūdzēja Krieviju imperiālismā un vēlmē atjaunot padomju impēriju. Rakstu 16. septembrī publicēja ”Wszystko co najważniejsze”.
Duda atgādināja, ka 1939. gada 1. septembrī Trešais reihs iebruka Polijā, un pēc divām nedēļām, 17. septembrī, viņa valsts teritorijā ienāca padomju karaspēks.
“Divas totalitārās impērijas izveidoja aliansi, plānojot savā starpā sadalīt neatkarīgās Centrāleiropas valstis. Vācijas ietekmes sfērā bija jāiekļauj Polijas rietumi, Lietuva un Rumānija, bet padomju kontrolē jāietver Polijas austrumi, Latvija, Igaunija un Somija. rakstā teikts..
Pēc tam Duda uzskaitīja Trešā reiha noziegumus savā valstī. Vienlaikus viņš uzsvēra, ja Vācijas rīcību vismaz morāli nosodīja visa brīvā pasaule, tad komunistiskās Krievijas noziegumi palika nesodīti un bieži vien tiek aizmirsti. To vidū bija Katiņas slaktiņš (nogalināti 22 000 karagūstekņu) un pusmiljona poļu deportācija uz Sibīriju.
Polijas prezidents raksta, ka Polijas un citu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu neatkarība, ko tās ieguva 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, “vienmēr ir bijusi sāls Krievijas imperiālistu acīs”.
“Tāpēc tikai pēc staļiniskās ietekmes sfēras zaudēšanas šoka viņi sāka mēģināt atjaunot impēriju. Mēs atceramies uzbrukumu Gruzijai 2008. gadā. Mēs atceramies atkārtoto nežēlīgo atbrīvošanas kustību apspiešanu Baltkrievijā un Ukrainā. Beidzot, atceramies Krievijas agresīvo politiku pret neatkarīgu Ukrainu, Krimas un Donbasa bruņoto aneksiju 2014. gadā, kā arī pilna mēroga genocīda karu ar suverēnu Ukrainas valsti, kas turpinās jau kopš 24. februāra,” teikts rakstā.
Pēc Dudas teiktā, nav šaubu, ka impēriskā Krievija atkal cenšas paplašināties citās valstīs.
“Viņa vēlas to pašu, ko 1939. un 1940. gadā, kad darbojās aliansē ar nacistisko Vāciju, un 1945.-1991. gadā, kad viņa neatkarīgi valdīja mūsu valstīs. Krievija vienmēr ir vēlējusies varu pār visu Centrāleiropu un Austrumeiropu. Taču brīvu Polija, brīvā Ukraina un visas pārējās neatkarīgās mūsu reģiona valstis tam nekad nepiekritīs. Mūsu tautām tas ir dzīvības un nāves, identitātes saglabāšanas un izdzīvošanas jautājums. Tas ir mūsu nākotnes, drošības un labklājības jautājums, viņš rezumēja.
