Pērn Latvijā tika reģistrēti 2087 ugunsgrēki dzīvojamās mājās, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) publicētie dati. 81 cilvēks gāja bojā un, kā uzsver dienests, lielākajā daļā no šiem ugunsgrēkiem cilvēku dzīvības varēja glābt, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori. Arī māsu Kristīnes un Katrīnas Allikas ģimenē par ugunsdrošību īpaši nedomāja, jo uzmanīga attieksme pret uguni bija pilnībā pašsaprotama, un nekas neliecināja, ka mājās varētu rasties elektrības īssavienojums un izcelties ugunsgrēks.
Diena, kurā izcēlās ugunsgrēks, Allikas ģimenē bija pavisam ierasta – uz vakaru pastiprinājās vējš un pieņēma vētras spēku, taču ikdienu tas nemainīja un ģimene jau bija devusies pie miera. Vecākais no ģimenes locekļiem – vectēvs – kā ierasts uz darbu cēlās visagrāk no visiem un šajā situācijā tas mūs paglāba no traģēdijas.
“Pamostoties vectēvs konstatēja, ka mājā ir piedūmojums un nekavējoties rīkojās – pamodināja visus mājas iemītniekus un lika nekavējoties pamest ēku, līdzi paņemot pašu svarīgāko – dokumentus, mājdzīvniekus un tikai pašas vērtīgākās lietas,” situāciju atceras Kristīne.
Ugunsgrēks bija izcēlies mājas bēniņos un tā iemesls bija īssavienojums. Ugunsgrēku veicināja bēniņos noglabātās viegli uzliesmojošās lietas – papīri, avīzes un citi degoši materiāli. Tālāk viss esot noticis ļoti strauji – pilnīgs šoks, apjukums un satraukums, ķerot pašu svarīgāko un rūpējoties par to, lai visa ģimene nokļūtu drošībā.
“Paldies Dievam, ka tētis mūs visus mobilizēja un kontrolēja situāciju, jo tajā brīdī nav iespējams loģiski domāt un kur nu vēl rīkoties,” stāsta Kristīne, “māja atradās dziļos laukos un bija skaidrs, ka ugunsdzēsēji nepaspēs ierasties, kā rezultātā tā pilnībā nodega.”
Jautājot par to, kāda bija dzīve pēc ugunsgrēka, māsas smeldzīgi atklāj, ka pirms vairākiem gadiem nebija tā, kā šodien – nopublicē informāciju un visa Latvija sadodas rokās un palīdz. Tolaik nācās cīnīties pašu spēkiem un sākt visu no jauna. “Paveicās, ka laiks, kad notika ugunsgrēks, bija vasara – tas ļoti palīdzēja un nevajadzēja satraukties par to, kur palikt, ko vilkt mugurā, kā izdzīvot,” uzsver māsas. Taču reizē arī atzīst, ka sākt visu no nulles bija grūti, jo mājās bija ieguldīta sirds un dvēsele. Tā šķita kā drošākā vieta uz pasaules – ģimenes mājas.
“Pēc ugunsgrēka vēl ilgi uguns rādījās sapņos, bija trauksmes sajūta, kas mazinājās tikai ar laiku. Arī tagad, gadiem ejot, ir milzīga pietāte pret uguni – vienmēr visu divreiz pārbaudām, mājās ir dūmu detektori, ugunsdzēsības aparāti un viss ir apdrošināts,” stāsta Katrīna Allikas.
Kristīne uzsver, ka arī viņu ģimenei nešķita, ka ar viņiem varētu notikt tik liela nelaime: ”Mēs nededzinājām kūlu, bijām kārtīgi un uzmanīgi, tāpēc šķita, ka ugunsgrēki ir kaut kas tāds, kas mūs neskars. Mēs nedomājām, ka tas varētu notikt ar mums, līdz notika.”
Gjensidige Latvija Mājokļa Drošības Mēneša ietvaros veiktās aptaujas 2017. un 2018. gadā atklāja, ka cilvēki, kas ir iepriekš saskārušies ar kādu nelaimi, ir daudz piesardzīgāki un vairāk domā par drošību mājās nekā tie, kuriem līdz šim ir nelaime nav notikusi. Lai vērstu cilvēku uzmanību ugunsdrošībai mājās, Gjensidige Latvija apkopojusi īstus pieredzes stāstus no ģimenēm, kuras ir pārcietušas ugunsgrēku un ir piekritušas dalīties savā stāstā, lai vērstu līdzcilvēku uzmanību ugunsdrošībai mājās.
Gjensidige Latvija risku eksperts Juris Puriņš atgādina: “Dažāda veida īssavienojumi elektroinstalācijās ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem, kas var notikt visnegaidītākajā brīdī, tostarp naktīs, līdzīgi kā Allikas ģimenes gadījumā un brīžos, kad neesam mājās. Lai neveicinātu ugunsgrēka izplatīšanos, svarīgi ir neaizkraut bēniņus un neglabāt tajos lielos daudzumos vecas avīzes, grāmatas un citus degošus materiālus. Ēkā, kurā dzīvojat, ir svarīgi regulāri veikt elektroinstalācijas pārbaudes (dzīvojamām ēkām – vismaz reizi desmit gados), lai pārliecinātos par to stāvokli. Ja ir aizdomas par elektroinstalāciju bojājumiem, nekavējoties ir jāizsauc elektriķis, lai tas veic pārbaudes un novērš bojājumus.
Dzīvojamā ēkā ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem – tas laikus brīdinās mājas iemītniekus par ugunsgrēku un tas jo īpaši svarīgs var būt naktī, kad ģimene guļ. Tāpat jābūt darba kārtībā esošam, viegli pieejamam ugunsdzēsības aparātam un ikvienam ir jāzina, kā ar to rīkoties.”
Par kampaņu “Mājokļa Drošības Mēnesis”: Pērn Gjensidige Latvija sadarbībā ar Latvijas glābšanas dienestiem un drošības nozares pārstāvjiem aizsāka jaunu iniciatīvu – “Mājokļa Drošības Mēnesis”, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Oficiālā “Mājokļa Drošības Mēneša” atklāšanā tika parakstīts memorands par apņemšanos ik gadu martā vērst pastiprinātu uzmanību sabiedrības informēšanai un izglītošanai mājokļa drošības jautājumos.
