Pēc tam, kad armija bija uz Hersonas zaudēšanas robežas un Melnās jūras flotei Sevastopolē uzbruka bezpilota lidaparāti, Krievijas varasiestādes vēlreiz ir paudušas vēlmi sākt sarunas, lai izkļūtu no kampaņas strupceļa Ukrainā.
Vladimirs Putins pastāvīgi runā par savu gatavību sarunām, un Rietumiem “tas ir jāzina, tas ir jādzird”, svētdien sacīja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Putins, pēc viņa teiktā, varētu atsākt sarunas ar ASV, ja Vašingtona būs gatava atgriezties “decembra-janvāra stāvoklī” un izskatīt “dokumentu projektus, kas tika iesniegti gan Briselei, gan Vašingtonai”.
Runa ir par līgumiem par Krievijas drošības garantijām, kuros Kremlis pieprasīja dzīvā spēka un ieroču izvešanu no visām NATO valstīm, kas kļuva par bloka dalībvalstīm pēc 1997.gada, kā arī izbeigt NATO paplašināšanos uz austrumiem.
Vēlmi pēc sarunām pēc 8 mēnešus ilga kara un virknes sakāvēm, tūkstošiem upuru un lēmumu veikt masu mobilizāciju, pēc Peskova domām, nevar uzskatīt par vājuma pazīmi.
“Tikai stiprs cilvēks var atļauties izstiept miera un sarunu roku,” viņš sacīja, piebilstot, ka Rietumiem “ir jāredz” “sarkanās līnijas”, ko Krievija ir vairākkārt novilkusi un ko Putins vēlreiz iezīmēja savā runā Valdaja forumā piektdien.
Gandrīz vienlaikus ar Peskovu Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja par vēlmi sēsties pie sarunu galda, lai atrisinātu konfliktu Ukrainā. “Krievijas, tostarp tās prezidenta Putina, gatavība sarunām paliek nemainīga,” viņš sacīja intervijā filmā “Pasaule uz robežas. Karību krīzes mācības”, kuru demonstrēja Krievijas Pirmais kanāls.
Pēc viņa teiktā, Maskava ir gatava apspriest “reālistiskus priekšlikumus”, kas būtu balstīti uz “vienlīdzības principiem” un būtu vērsti uz “kompromisu meklēšanu”.
Kremlis nolēma sarunu pieprasījumu papildināt ar draudiem pasaules pārtikas tirgum. Kopš svētdienas Krievija ir apturējusi “graudu darījumu”, kurā kopš augusta sākuma no Odesas, Južnijas un Černomorskas ostām izbraukuši 390 kuģi ar 8 miljoniem tonnu kviešu, kukurūzas un citu pārtikas produktu kravu.
Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien notikušajā brīfingā paziņoja, ka viens no bezpilota lidaparātiem palaists no kuģa, kas kuģoja pa graudu koridoru, kurš, pēc GeoConfirmed datiem, uzbruka fregatei Admiral Makarov un trāpīja mīnu kuģim Ivan Golubec.
Gaidāmajā G20 samitā, kur Putins varētu doties, neskatoties uz Eiropas līderu protestiem, Džo Baidens negrasās risināt sarunas ar Krievijas prezidentu, ceturtdien paziņoja Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens.
“Ja būtu iespēja reālistiskai diplomātijai, mēs to izmantotu. Bet pagaidām mēs neredzam šādu iespēju, ”viņš teica. Blinkens piebilda, ka, lai atrisinātu konfliktu ar Ukrainu, Krievijai ir jāveic sarunas ar Kijivu.
