Pēc Ukrainas mediju vidē pieprasītā eksperta, politologa Volodimira Fesenko teiktā, Putina paranodalitāte attiecas ne tikai uz pārmērīgu uzmanību viņa drošības, veselības un dzīvības jautājumiem, bet arī attiecībā uz Ukrainu un Rietumiem.
Krievijas diktatoram Putinam ir īsta paranoja , kas ir galvenās briesmas – ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei. Tā intervijā Ukrainas medijiem paziņoja politologs.
“Tagad ir lielākas iespējas šādiem pētījumiem un metodes ir progresīvas. Bet precedents ir. Savulaik pētīja Ļeņina galvu, bet neko interesantu neatrada, izņemot aizdomas par ļoti sliktām slimībām. Praksē daļa smadzeņu tur vairs nestrādāja. Ir atsauces uz sifilisu, ģenētiski iedzimtu “slimību,” stāsta eksperts.
Fesenko ir pārliecināts, ka Putinu var salīdzināt ar diktatoriem Hitleru un Staļinu.
“Saistībā ar Putinu interesants ir kas cits. Amerikāņi izveidoja Hitlera psihoanalītisko portretu. Tas palīdzēja izsekot un analizēt Hitlera uzvedību viņa valdīšanas pēdējos gados. Un pēdējos valdīšanas laikos, kad Vācijai draudēja militāras sakāves, diktatoram ”aizbrauca jumts”. Viņš sāka pieļaut kļūdu pēc kļūdas: militārajos, politiskajos jautājumos viņš atrāvās no realitātes. Šajā ziņā arī Putinu būs interesanti pavērot,” atzīmē politologs.
Pēc viņa teiktā, tagad arī amerikāņu zinātnieki veido Putina psiholoģisko portretu un cenšas saprast, kāds viņš ir.
“Nebija nejaušība, ka atcerējos paranoju. Un zināmu paralēli ar Staļinu. Jo profesionāli psihologi atzīmē paranojas lēkmes saistībā ar Putinu. Šis paranoiķis Putins ir galvenais apdraudējums – ne tikai mums, bet visai pasaulei. Šī paranoja attiecas ne tikai uz viņa pārmērīgo uzmanību savas drošības, veselības un dzīvības jautājumiem, bet arī paranoja attiecībā uz Ukrainu un Rietumiem ,” saka Fesenko.
Eksperts ir pārliecināts, ka Putina agresīvie pretukraiņu kompleksi ir spilgti izteikti. Par šiem kompleksiem liecina arī pilna mēroga kara sākums pret Ukrainu. Arī pret Rietumiem, pēc Fesenko domām, diktatoram ir paranoja, bet šeit runa ir par konkurenci.
“Dažreiz viņš cenšas rīkoties racionāli. Putins nevēlas pilnībā saraut saites ar kontinentālo Eiropu. Viņš vēlas uzturēt kaut kādus tiltus, kontaktus, spēlē sarežģītu spēli – tāda cilvēka spēli, kurš nav līdz galam savā prātā, bet kā maniaks, kontrolē situāciju. Piemēram, kā ar gāzi: tad ieslēdz, tad izslēdz… Šī šantāža ir acīmredzama, kad terorists šantažē ķīlniekus.
Jāņem vērā Putina paranojas korekcija un viņa skarbā spēle ar pretiniekiem, kam nav nekāda sakara ar racionālu uzvedību,” atzīmē politologs.
Fesenko uzskata, ka daudzu Eiropas politiķu kļūda ir tā, ka viņi pret Putinu izturas kā pret racionālu politisku vienību, ar kuru var vest sarunas un ko saraunāt. Bet viņš rīkojas pavisam savādāk.
“Tāpēc ir vietā paralēles ar Staļinu un Hitleru, tā ir vienkāršāk kontrolēt viņa uzvedību un meklēt pretpasākumus,” rezumēja Vladimirs Fesenko.
