Kad Avdijivka pirms trim nedēļām nonāca Krievijas kontrolē, Ukraina un tās sabiedrotie baidījās, ka Maskavas spēki spēs palielināt savu impulsu un ātri virzīties uz stratēģiskiem militāriem mezgliem un apdzīvotības centriem. Tajā pašā laikā, kā raksta The New York Times (NYT) pēc straujiem panākumiem Krievijas ofensīva nākamajās dienās apstājās.
“Tūlīt pēc Avdijivkas krišanas februāra vidū Krievija strauji virzījās uz priekšu, ko daļēji palīdzēja spēcīgu Ukrainas aizsardzības pozīciju trūkums. Saskaņā ar atklātajiem avotiem iegūtajām kaujas lauka kartēm Krievijas karaspēks ieņēma trīs apdzīvotas vietas. Tomēr pēdējo 10 dienu laikā Maskava ir ieņēmusi tikai nedaudz vairāk par kvadrātjūdzi zemes. Tās karavīri ir iesaistīti kaujās Berdičas, Orlivkas un Toņenkojes ciematu apkaimē,” raksta NYT.
Krievija saglabā savu iniciatīvu kaujas laukā, un militārie analītiķi saka, ka tās spēki tuvākajā nākotnē joprojām varētu izlauzties cauri Ukrainas līnijām, jo īpaši tāpēc, ka Kijivas aizsardzības centienus arvien vairāk ierobežo turpmākas militārās palīdzības trūkums no ASV.
Tomēr šobrīd viņi saka, ka cīņas, šķiet, ir atgriezušās pie tāda veida nepārliecinošām savstarpējām kaujām, kas raksturīgas lielai daļai frontes līnijas cīņu pagājušajā gadā.
Militārie eksperti min vairākus faktorus, tostarp reljefu, kas nav labvēlīga uzbrukuma operācijām, Krievijas karaspēka spēku izsīkšanu pēc mēnešiem ilgām kaujām un Ukrainas armiju, kas apgabala aizsardzībai piešķīrusi ievērojamus spēkus.
Krievijas spēki, “šķiet, mēģina virzīties uz priekšu, izmantojot nelielas kājnieku uzbrukuma grupas, bet tiek iznīcināti salīdzinoši atklātā reljefā uz rietumiem no Avdijivkas”, atzīmēja kāds eksperts.
Nesenās kaujas ir dārgi izmaksājušas arī Ukrainas armijai, kas, šķiet, tagad ir nosūtījusi dažus no saviem labākajiem karaspēkiem un ieročiem kaujā apgabalā uz rietumiem no Avdijivkas, atzīmē NYT.
Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas pastāvīgā aizsardzība šajā reģionā, visticamāk, dos tās vienībām laiku sagatavoties un nostiprināt jaunas aizsardzības līnijas tālāk uz rietumiem.
Tiek atzīmēts, ka Ukrainas spēki guvuši labumu no reljefa. Kamēr Krievijas karaspēks uzbruka Berdičai, Orlivkai un Toņenkojei pāri klajiem laukiem ar nelielu segumu, ukraiņu vienības turējās augstāk esošos ciematos, padarot tuvojošos krievu karavīrus vieglāk mērķējamus.
Ja Krievijas karaspēks galu galā ieņems trīs ciemus, nav skaidrs, kādi būs viņu nākamie soļi, ņemot vērā, ka reljefs ir kalnains un izraibināts ar strautiem un ūdenskrātuvēm, kas apgrūtina tālāku virzību.
