”Kremlim neizdevās izrotāt svētku galdu ar BI-2 galvām”. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Kremlis zaudēja diplomātiskajā cīņā. Arī ar daiļslidotāju Vaļijevu ir zaudējums.
Viņa ne tikai tika “novākta” kā sportiste, bet viņai arī tika likts atmaksāt tonnu naudas, ko meitene saņēma kā naudas balvu.
Šeit jāsaprot, ka Olimpiskais zelts tika atņemts nevis jaunajai slidotājai, bet gan Putinam un karam.
Sports jau sen ir tīra politika.
Bučas un Mariupoles asinis izšļakstījās no Vaļijevas slidām.
Tomēr neviens neliedza daiļslidotājai teikt maģiskos vārdus “slava Ukrainai un Putins x#lo”. Viņas liktenis būtu savādāks. Dopingam neviens nepiesietos.
Bet, kad meitietis spītīgi pieskaita sevi noziedzīgajai valstij un paziņo par vienotību ar okupantiem un slepkavām, būtu muļķīgi rēķināties ar citu iznākumu.
Kremlis līdz pēdējam paļāvās uz savu aģentu tīklu “lielā sporta” struktūrās. Naudu tas tērēja kukuļos, cenšoties paturēt “zeltu” sportistam, kurš ir režīma un kara seja.
Bet šeit, tāpat kā ar BI-2, Orbanu, Fico un Armēniju, tam nekas neizdevās. Zarna atkal izrādījās plāna (”kiška tonka”).
Armēnija, starp citu, oficiāli pieņēma Romas statūtus, uz visiem laikiem noslēdzoties no Putina un pasludinot sarāvumu ar Krieviju.
