NATO un Rietumi sūta vairāk ieroču, lai aizstāvētos pret Putina agresiju. Vai tas ir pietiekami – vai par maz, par vēlu – mēs vienkārši nezinām. Ar šādu vadmotīvu savu redzējumu izklāsra Bloomberg Opinion redaktors Brūks Sempls, kurš rakstā apkopjis arī citu Bloomberg redaktoru viedokļus.
Putins bija pārliecināts, ka viņa iebrukums Ukrainā tiks pabeigts ļoti īsā laikā. Taču gandrīz gadu vēlāk Ukraina turpina cīnīties, mulsinot Krievijas diktatoru uz pasaules skatuves, jo viņš mēģina savākt atbalstu vismaz savās mājās, atgādinot par ilggadējām uzvarām.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumi NATO un Rietumiem pēc palīdzības galu galā noveda pie apņemšanās nodrošināt tankus, bruņas un ieročus, taču tie var nepienākt līdz Putina gaidāmajai pavasara ofensīvai. “Tanku piegādei ir nepieciešamas arī papildu kaujas lidmašīnas, īpaši MiG-29 un amerikāņu F-16,” raksta Džeimss Stavridis, bijušais NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks. “Līdz šim Rietumi ir atturējušies no lidmašīnu piegādes, taču drīzumā par to diskusijas iedegsies.”
Un tas rada lielāko jautājumu: ar kādu palīdzību pietiks?
Tāpat kā Putins pārvērtēja savas spējas uzvarēt karā, arī Ukrainas sabiedrotie var pārvērtēt savas spējas vai vēlmi izbeigt karu.
“Gandrīz gadu pēc kara sākuma neskaidrība par tā gaitu ir lielāka nekā jebkad agrāk,” raksta Hals Brends. ASV atbalsts Ukrainai ar tehnoloģijām, kas kādreiz tika pamatotas ar bailēm no Krievijas kodolieroču eskalācijas un tagad uz ilgu iznīcināšanas karu, kas kļūs par globālo attiecību pārbaudījumu, sniedzas tikai tik tālu, ka ASV prezidents Džo Baidens atsakās sūtīt ASV karaspēku kaujā un nevēlas vēl vairāk saasināt Putina dusmas.
“Vašingtonas mērķis ir padarīt Ukrainu militāri drošu, politiski neatkarīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu; tas ne vienmēr ietver sarežģītu teritoriju atgriešanu, piemēram, Donbasa austrumu daļu vai Krimu,” saka Hals.
“Krievija un Ukraina ir pakļautas spiedienam spert nākamo soli, taču tās “vilcinās”, raksta Leonīds Beršidskis. “Trauslais līdzsvars kaujas laukā kļūst arvien neilgtspējīgāks. Drīz sāksies teritoriālā kustība.
NATO un Rietumi cenšas atbalstīt demokrātiskās vērtības, nepadarot Ukrainu atkarīgu no viņu palīdzības. Tikmēr Krievijas potenciālie sabiedrotie nerietumu pasaulē kļūst arvien nepacietīgāki un aizkaitināmāki pret Putinu.
Taču, neskatoties uz Putina nepareiziem aprēķiniem, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins nav atmetis attiecības ar viņu. Un viņš neatteiks, ir pārliecināta Klāra Fereira Markesa. “Tas nav saistīts ar kādu ideoloģisku vai autokrātisku paktu,” viņa raksta. – Tāda neeksistē. Runa ir par vienkāršu pragmatismu, pašlabumu, bet Pekinas lielākā problēma ir ASV.
Šis pragmatisms attiecas uz tirdzniecību: Krievijai ir vajadzīga Ķīna, nevis otrādi. Imports no Krievijas 2022. gadā uzlēca, pateicoties izejvielu iepirkumiem, bet eksporta pieaugums bija pieticīgs. Tomēr, pēc Klāras teiktā, abām valstīm ir kopīga problēma – neapmierinātība ar ASV. Ķīna līdz šim nav izrādījusi vēlmi sniegt militāru palīdzību Krievijai, taču Pekinas vadītāji zina, ka “īsts draugs ir draugs, kuram tas ir vajadzīgs”, viņa brīdina. Un, ja Ķīna nonāks spēlē, Rietumi var nožēlot, ka tie pārāk daudz iejaucās Ukrainas lietās.
“Visas lielākās Rietumu alianses valstis bija iesaistītas militārajā fiasko, kas izpostīja veselus Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionus,” raksta Pankadžs Mišra. “Ir pamats bažām, ka, joprojām nesodīti par savām katastrofālajām neveiksmēm, daudzi Rietumu intelektuāli – rūpnieciskajā kompleksā atkal atbalsta militāru iejaukšanos, šoreiz pret ar kodolieročiem bruņotas valsts fanātisko vadītāju.”
Bloomberg redaktori arī atzīmē, ka Ukrainas ekonomiku ir izpostījis karš, graujot tās ilgtermiņa stabilitāti. “Militārais atbalsts Ukrainai ir pamatoti uzskatīts par ieguldījumu Rietumu drošībā,” raksta redaktori. “Bet karus neuzvar tikai kaujas laukā.” Un arī šajā jomā nav skaidra priekšstata par nākotni.
Jautājums, vai Krieviju var vest sarunās un kā izskatīsies kara beigas, ir atklāts, taču ne tikai Ukrainas ekonomikai draud pilnīgs sabrukums. Bet arī citu valstu, tostarp Krievijas, ekonomikai. Putinam tas būtu jāatceras.
