Kamēr Krievijas karaspēks, ukraiņu spiediena rezultātā, pagājušajā nedēļā bēga no Harkivas apgabala, karu atbalstošie Krievijas emuāru autori zināja, ko vainot, – prezidentu Vladimiru Putinu, par to, ka viņš nevēlējās izsludināt mobilizāciju un nosūtīt uz Ukrainu vairāk karavīru. Arī Rietumu militārie eksperti norāda uz problēmām ar Krievijas vienību komplektēšanu.
“Galvenais, ko parādīja pretuzbrukums, bija tas, ka Krievijai ir reālas problēmas ar karavīru komplektēšanu. Viņiem vienkārši nebija pietiekami daudz karaspēka, lai tur noturētu frontes līniju,” saka Filips O’Braiens, Skotijas Sentendrjūsas universitātes stratēģisko studiju profesors.
Turklāt, pēc viņa teiktā, krievu vienības ir novājinājušās, salīdzinot ar kara sākumu, kad tās varēja lepoties ar lielāko spēku, savukārt ukraiņu kļūst stiprākas. Tie tiek papildināti ar karavīriem, kuri izgājuši militāro apmācību, un moderniem ieročiem, ko piegādā Rietumvalstis.
Putins uzstāj, ka Krievija veic tikai “speciālu militāro operāciju”, tāpēc atšķirībā no mobilizētās Ukrainas tā oficiāli nekaro. Tāpēc Maskava nav gatava sūtīt uz kara apgabaliem ierindas karavīrus un tā vietā cenšas papildināt karaspēku ar brīvprātīgajiem un paļauties uz citiem spēkiem, piemēram, Rosgvardes vienībām.
Daudzos ziņojumos arī norādīts, ka ”Vāgnera” PMC algotņi mēģina savervēt karavīrus cietumos un kolonijās.
Pēc tam, kad Krievija izvietoja militārās vienības uz dienvidiem, lai atvairītu Ukrainas pretuzbrukumu pie Hersonas, tai nebija palicis pietiekami daudz karavīru, lai izveidotu dziļu aizsardzību ziemeļos, Harkivas apgabalā, saka Nikolajs Beleskovs, Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Kijivā. Pēc tam, kad ukraiņi izlauzās cauri aizsardzībai ap Balakliju, nebija neviena, kas viņus apturētu.
Beleskovs lēš, ka Krievija uz Ukrainu kopumā nosūtījusi 200 000 līdz 250 000 karavīru. Pentagons ziņo, ka kopš iebrukuma sākuma 70 000-80 000 no viņiem ir nogalināti vai ievainoti. Frontes līnija stiepās 1300 km garumā, un Krievijai ir pārāk maz karavīru, lai to noturētu. Ukrainas bruņotajos spēkos šobrīd ir aptuveni 1 miljons cilvēku.
“Krievija zaudēja lielāko daļu savas armijas pirmajās kara nedēļās, un atlikušās labākās daļas ir izsmeltas un nomocītas,” saka Dimitrijs Miničs, Francijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas bruņoto spēku eksperts. Un šīs problēmas, pēc viņa teiktā, nav izsmeltas: “Situācija ar ieročiem nav labāka. Krievija ir zaudējusi pārāk daudz moderno ieroču veidu un ,atšķirībā no Ukrainas armijas, ir spiesta arvien vairāk izmantot vecos un neefektīvos ieročus, kas tai ir lielos daudzumos.
Masu iesaukšana karā tiek veikta tikai separātiskajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās. Tur vīrieši bieži tiek sagrābti tieši uz ielas un pēc vairāku dienu sagatavošanās tiek nosūtīti uz fronti. Šādu vienību komandieri sūdzējās, ka kaujā jāieved cilvēki, kuri neprot cīnīties, ir slikti bruņoti un nevēlas cīnīties.
Steiga, ar kādu Krievijas vienības atstāja teritorijas Harkivas apgabalā, pametot tankus un citu aprīkojumu, kā arī veselas ieroču noliktavas, liecina par ārkārtīgi zemu morāli, norāda Kara izpētes institūts (ISW). Tāpat ukraiņi veiksmīgi izmantojuši Rietumu izcelsmes modernos ieročus, tostarp raķešu uguns sistēmas HILMARS, lai nodarītu nopietnus postījumus Krievijas karaspēka loģistikai, norādīja institūta eksperti.
