“Spiegu” skandālā iesaistītais labējās populistiskās partijas Alternatīva Vācijai (AfD) Bundestāga deputāta Oigena Šmita palīgs Vladimirs Sergijenko nolēma atstāt savu amatu. Par to sestdien ziņoja plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz paša Šmita ziņu Facebook.
Iepriekš The Insider un Der Spiegel publicēja izmeklēšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem Sergijenko, bijušais Ukrainas politiskais stratēģis, kurš 2022.gadā saņēma Vācijas pilsonību (kamēr viņam bija Krievijas pase), bija FSB aģents. Tiek ziņots, ka viņa uzraugs bija pulkvedis Iļja Večtomovs. No viņu korespondences, ko publicējuši žurnālisti, izriet, ka Bundestāga deputāta palīgs atskaitījies priekšniekam par paveikto, pārrunājis ar viņu dažādu projektu finansēšanu Maskavas interesēs un saskaņojot plānus. Tiek apgalvots, ka šīs darbības rezultāts bija AfD parlamenta frakcijas prasība Federālajā konstitucionālajā tiesā par nepieciešamību pārtraukt tanku piegādi Ukrainai.
Šmits nekomentēja žurnālistu izmeklēšanu, taču sacīja, ka iesūdzēs tiesā laikrakstu Bild, kas arī publicēja Sergijenko atmaskojošu publikāciju, par apmelošanu.
The Insider, atklājot materiālu sēriju par Krievijas izlūkdienestu savervētajiem Eiropas politiķiem, iepriekš publicēja rakstu par Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas Tatjanu Ždanoku, kura ilgstoši atbalstījusi Kremļa nostāju. Saskaņā ar publikāciju, Ždanoka strādāja FSB kuratoru aizbildniecībā vismaz kopš 2000. gadu sākuma.
The Insider galvenais redaktors Romāns Dobrokhotovs par to sniedza interviju Voice of America
Kā jūs uztvērāt ziņas par Sergijenko? Vai šī bija reakcija, kuru gaidījāt?
Saskaņā ar mūsu informāciju, jau agrāk Sergijenko tika liegta pieeja tieši Bundestāgam. Bet lēmums atteikties no deputāta palīga amata, es ceru, ir tikai sākums. Sergijenko būtu jāatņem arī viņa nelikumīgi iegūtā Vācijas pilsonība, jo iepriekš viņš, pārkāpjot Vācijas likumus, neatteicās no citām pilsonībām, tostarp Krievijas. Turklāt pret viņu var tikt ierosināta krimināllieta. Galu galā mēs esam publicējuši pierādījumus, ka Sergijenko strādā ārvalstu izlūkdienestu labā. Un tas viņam, protams, jau draud ar pantu par spiegošanu. Tāpēc gaidām turpmākās sekas.
Kādas, jūsuprāt, būs sekas pašreizējai situācijai?
Vācijai šī, protams, ir diezgan sāpīga tēma, jo AfD, lai arī parlamentā tiek uzskatīta par marginālu partiju, šobrīd visās sabiedriskās domas aptaujās ieņem otro vietu pēc popularitātes. Un vēlēšanas ir tepat aiz stūra. (Šā gada septembrī notiks Saksijas, Tīringenes un Brandenburgas federālo zemju parlamentu, bet 2025. gada jūnijā – Eiropas Parlamenta un deviņu no 16 Vācijas federālo zemju parlamentu vēlēšanas). Un šeit mēs saskaramies ar faktu, ka partija, kurai ir jāpiedalās valdības veidošanā, tieši saņem vismaz norādījumus no FSB. Protams, tas nopietni apdraud valsts suverenitāti. Tāpēc es domāju, ka Vācijas iestādes izturēsies pret to pareizi. Šeit vairs nav runa par vārda brīvību, bet gan par tiešu ārvalstu izlūkdienestu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Redzēsim, kā tas viss izvērtīsies. Berlīne parasti nerīkojas īpaši publiski. Tāpēc diez vai mēs uzreiz redzēsim kādus krasus soļus no varasiestāžu puses. Tomēr šķiet, ka Vācija ir sajutusi briesmas un attiecīgi reaģē.
Kāda ir reakcija, ja tāda ir, uz materiālu par Tatjanu Ždanoku?
Viņa pati kaut ko saka par krievvalodīgo apspiešanu un “raganu medībām”. Nebija grūti paredzēt… Galvenais, ka izmeklēšana Eiroparlamentā par šo lietu jau ir sākusies, un Latvijā tā turpinās. Kundze, cik saprotu, jau vairākus gadus ir vietējo tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Bet pēdējai nebija nekādu pierādījumu pret viņu. Tagad tie ir parādījušies. Jautājums tikai, ka viņai joprojām ir deputātes imunitāte. Tāpēc es nezinu, vai varas iestādes vēlēsies uzsākt diezgan sarežģītu procedūru, lai viņai atņemtu šīs privilēģijas, vai arī nogaidīs, līdz beigsies Ždanokas pilnvaru termiņš. Iespējams, Eiropas Parlaments ar savu lēmumu atņems viņai imunitāti pirms termiņa. Tad pavērsies iespējas pret viņu ierosināt krimināllietu.
Vai jūs nebaidāties, ka kāds no publikācijās iesaistītajiem jūs iesūdzēs tiesā?
Visticamāk, ka tā būs, ja nu vienīgi kā novirzīšanās. Tā ir veca Kremļa stratēģija, viņi vienmēr cenšas iebiedēt žurnālistus un redakcijas ar kriminālvajāšanu, un viņi neiebilst tērēt naudu izdevumiem. Bet tagad neviens no tā nebaidās. Kā redzam, neviens no mūsu partneriem Latvijā un Vācijā nenobijās. Jo mums ir dzelžaini pierādījumi, un tiesā pret mums nav ko likt pretī.
Kādus mērķus izvirzījāt, uzsākot jaunu seriālu?
Prokremliski odiozos politiķus Eiropā jau sen baro Krievijas izlūkdienesti. Daudziem par to bija aizdomas, taču pavisam cita lieta ir tad, kad parādās tieši pierādījumi, kas visu noliek savās vietās. Galu galā katru reizi, kad kāds atmaskoja šādus cilvēkus, viņi uzreiz sāka kliegt par vārda brīvību, par nacionālo minoritāšu diskrimināciju. Tagad viņiem būs ārkārtīgi grūti turpināt pieturēties pie savas līnijas un darboties kā demokrātijas čempioniem.
Vai būs turpinājums?
Mums ir darbā vēl vairāki materiāli. Tie attiecas uz citām Eiropas valstīm. Pagaidām nevaram precīzi pateikt, cik to būs. Vismaz trīs – noteikti, un, iespējams, vairāk. Uz to, cita starpā, mūs mudina lasītāju lielā interese par šo tēmu. Šīs publikācijas jau kļuvušas par sava veida sērijām, kurām ar nepacietību tiek gaidīts turpinājums.
