NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā aģentūrai AFP sacīja, ka 24.februāra priekšvakarā devies gulēt 2022.gada, lai gan zināja, ka šī nakts būs īsa.
”Es aizgāju gulēt. Taču tā bija ļoti īsa nakts, jo zināju, ka kādā posmā pēc dažām stundām kāds mani pamodinās – un tieši tā arī notika,” stāstīja Stoltenbergs, atceroties kara sākumu.
“Ap pulksten četriem man piezvanīja mans štāba priekšnieks un viņš vienkārši īsi pateica, ka viņi ir sākuši, tas ir, ir sācies iebrukums. Nav brīnums, jo mēs zinājām,” viņš turpināja.
Lai gan daudzi visā pasaulē līdz galam cerēja, ka Maskava neriskēs ar pilna mēroga uzbrukumu, NATO ģenerālsekretāram nebija šaubu, ka Putins gatavojas iebrukt
“Ir iespējams būt šokētam par kara brutalitāti. Taču nevari būt pārsteigts, jo tas tiešām bija kaut kas tāds, kas tika prognozēts vairākus mēnešus pirms iebrukuma,” viņš sacīja.
Stoltenbergs par notikušā galveno vaininieku nosauca Putinu un cilvēkus, kas pieņem lēmumus Maskavā, un norādīja, ka NATO valstis joprojām ir apņēmušās nodrošināt, lai Ukraina galu galā uzvarētu.
“Mēs esam šeit, lai nodrošinātu, ka Ukraina uzvar šajā karā un nodrošinām tai nepieciešamos ieročus, munīciju un atbalstu,” viņš sacīja.
Viņš norādīja, ka Putina uzvara būtu traģēdija ne tikai Ukrainai.
“Bet tas būs bīstami arī mums visiem, jo tad viņam un citiem autoritāriem līderiem tiek sūtīts vēstījums, ka, pielietojot militāru spēku, viņi var sasniegt savus mērķus.
Vienlaikus alianses vadītājs brīdināja, ka jābūt gataviem tam, ka Krievijas un Rietumu konfrontācija var ieilgt.
“Prezidents Putins vēlas citu Eiropu, viņš vēlas Eiropu, kurā viņš var kontrolēt savus kaimiņus, kur viņš var izlemt, ko valstis var darīt. Mums jābūt gataviem ilgam ceļam, tas var aizņemt daudzus, daudzus, daudzus, daudzus gadus,” sacīja Stoltenbergs.
