Sievietes mēdz dzīvot ilgāk nekā vīrieši. Taču globālo mirstības datu analīze no 1990. līdz 2010. gadam ļāva zinātniekiem prognozēt, ka atšķirība starp dzimumiem dzīves ilguma ziņā samazināsies un diezgan ātri, raksta Science Alert
Analīzes pamatā ir ANO statistika, kas aptver 194 valstis, kas sagrupētas klasteros, pamatojoties uz vispārējām mirstības tendencēm. Izrādījās, ka, ja salīdzinām 1990. un 2010. gada datus, katrs klasteris uzrādīja dzimumu atšķirības paredzamā mūža ilguma samazināšanos. Tas nozīmē, ka tikai 20 gadu novērošanas laikā tas ir palielinājies, un vīriešiem tas ir ievērojami palielinājies.
Tomēr dažas valstis manāmi izceļas no kopējā fona. Vidēji sievietes visā pasaulē dzīvo apmēram piecus gadus ilgāk nekā vīrieši. Bet Krievijā, ko pētnieki minēja kā piemēru, starpība ir pat 10 gadi. Tāda pati problēma ir Baltkrievijā, bet tādu valstu pasaulē kopumā ir maz: 2021. gadā tās bija tikai četras (arī Armēnija un Ukraina).
Kāpēc šī plaisa pastāv, zinātniekiem nav līdz galam skaidrs. Viņi raksta, ka daļai atšķirību, iespējams, ir bioloģisks pamats. Taču ir arī citi būtiski faktori, kas nosaka cilvēku mirstību un ir atkarīgi arī no sabiedrības un vides. Savukārt Pasaules Veselības organizācija šo statistiku skaidro ar to, ka vīrieši biežāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un retāk vēršas pēc palīdzības pie ārsta.
Atsevišķās valstīs (piemēram, Dienvidāfrikā) no 1990. līdz 2010. gadam, gluži pretēji, vīriešu dzīves ilgums samazinājās. Bet tas ir viegli izskaidrojams – šādus izņēmumus galvenokārt izraisa lokāli faktori: HIV vai malārijas epidēmijas.
Vispārējā globālā tendence ir tāda, ka vairāk vīriešu dzīvo ilgāk. Un, ja tā paliks vismaz tāda pati, tad, pēc zinātnieku domām, atšķirība starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu līdz 2030. gadam var samazināties vēl vairāk. Šī prognoze attiecas uz visām pasaules valstīm.
Tiesa, zinātnieki izteica atrunu: iespējams, ka tieši 2020. gadu sākums situāciju īpaši neuzlabos, jo koronavīrusa pandēmija daudz spēcīgāk ietekmēja vīriešu, nevis sieviešu mirstību.
