Krievija cenšas “miermīlīgi atrisināt jebkuru strīdu”, tāpēc tā izmantoja piedāvājumu un 2022. gada pavasarī izveda karaspēku no Kijivas, lai būtu gatava sarunām. Tā Vladimirs Putins Āfrikas valstu vadītājiem skaidrojis Krievijas armijas atkāpšanos no Ukrainas galvaspilsētas.
“Faktiski šī līguma projekts tika saskaņots, bet pēc mūsu karaspēka izvešanas no Kijivas – un mums tas tika lūgts, lai radītu nosacījumus galīgā līguma noslēgšanai – Kijivas varas iestādes atteicās no visiem iepriekšējiem līgumiem,” Kremlis citē Putina teikto.
Kurš tieši “lūdza” izvest karaspēku, prezidents neprecizēja. Viņš skaidroja, ka nevēlas izpaust līgumu detaļas, uzskatot šādu soli par “nepareizu”.
Putins savā runā sacīja arī, ka Rietumi ir Ukrainas kara iniciatori. Pēc viņa domām, tieši Rietumi sāka “ievilkt Ukrainu NATO”, kas ir pretrunā ar Krievijas interesēm. Putins uzsvēra, ka Ukrainas neitrālais statuss Krievijai ir ļoti svarīgs.
Iepriekš Krievijas prezidents sūdzējās, ka sarunas starp Krieviju un Ukrainu nenotiek Kijivas vainas dēļ. “Konflikta centrā ir ASV un NATO radītie draudi Krievijas drošībai, un viņi atsakās no sarunām par vienlīdzīgas drošības nodrošināšanu visiem, tostarp Krievijai. Un pati Ukraina, pareizāk sakot, pašreizējais Ukrainas režīms atsakās no sarunām,” sacīja Putins.
Krievijas karaspēka atkāpšanos no Kijivas 2022. gada pavasarī Maskava oficiāli nosauca par “labas gribas žestu”, lai atbalstītu miera sarunu procesu. Pēc tam, kad militāristi pameta okupētās teritorijas, tur tika atrasti simtiem februārī un martā bojā gājušo civiliedzīvotāju līķi.
