Kahovskas HES dambja sagraušana ir viens no briesmīgākajiem Krievijas un Ukrainas kara incidentiem. Apkopojām Ukrainas ekspertu viedokli par šo katastrofālo notikumu.
Kahovskas hidroelektrostacijas dambis tika pārrauts 6. jūnija agrā rītā. Plūdu draudi ir 80 apdzīvotām vietām, aptuveni trīs desmiti jau daļēji nonākušas zem ūdens. Par bojāgājušo skaitu oficiāli vēl nav ziņots.
“Mūsu valdība nekad negatavojas sliktākajam”
Konstantīns Grinčuks, bijušais Ukrainas ārkārtas situāciju ministra padomnieks:
”Neskatoties uz visām pārliecībām, no publiski pieejamās informācijas skaidri izriet, ka nav bijusi plānota cilvēku apziņošana, organizēta ārkārtas evakuācija no apdzīvotām vietām plūdu zonā. Kahovskas hidroelektrostacijas mīnēšana bija zināma jau sen, taču nebija nekādu reālu pasākumu, reālu sagatavošanās darbu un vismaz katastrofas brīdī nebija nepieciešamā ūdens transportlīdzekļa un nekāda transporta uzskaites
Kas notiks pēc tam, kad ūdens kritīsies, pēc trim dienām.
Noslīkušo cilvēku līķi mājās. Ies bojā slimi, veci cilvēki, kuri nevarēja pārvietoties un, kuru mājas atradās relatīvi tuvu ūdenim , tie, kuriem praktiski nebija laika un pat iespējas savākties un evakuēties uz drošām vietām. Lai ko neziņotu oficiālajā televīzijā, telemaratonā, lūk ir pamatinformācija par plūdiem: viļņu augstums ir 4,8 metri; plūsmas ātrums 24 km/h. Vai mazspējīgajiem ir iespēja tikt ārā? Atklātās vietās būs līķi, bet cilvēku tur būs maz, vairāk mājdzīvnieku un arī savvaļas. Tagad ir vasara, tie ātri sadalīsies.
Elektroapgādes sistēma, gāzes piegāde nestrādās, ūdens nebūs – jā, jā! plūdu vidē droša ūdens nebūs, kanalizācija kļūs par plūdu daļu. Atsevišķs uzdevums ir kā nodrošināt cilvēkus un mājlopus ar tīru ūdeni!
Kapsētas tiks izskalotas, bet tas nav tik biedējoši kā izskalotie lopu kapu apbedījumi, kur var slēpties, piemēram, Sibīrijas mēris.
Tiks izskaloti atkritumu poligoni, atkritumu konteineri, attīrīšanas iekārtas, naftas bāzes… starp citu, Dņeprā jau ir izlijis mazuts no pašas hidroelektrostacijas, 450 tonnas — un viss šis ūdens izplatīsies daudzos tūkstošos hektāru. auglīgajā Ukrainas zemē.
Atsevišķi nevajadzētu aizmirst, ka arī Zaporižjes AES bija atkarīga no ūdens no Kahovkas rezervuāra. Vai baidāmies?
Ūdens bilance tiks ievērojami traucēta. Viss lielais reģions, vairāki reģioni, ir piesaistīti Dņepras ūdenim no šīs krātuves. Es to jau teicu, bet atkārtošu atsevišķi: lielajām pilsētām gar Dņepras krastiem nebūs ūdens piegādes, un tās ir Nikopole un Marganeca un Energodara (kur atrodas atomelektrostacija), – ūdens ņemšanas iespēja no tiem jau ir noplūdusi. Tas nozīmē ne vairāk, ne mazāk kā jaunas ūdensapgādes sistēmas izbūvi.
Krivij Riha daļēji tiek apgādāta ar Kahovskas ūdeni. Pagaidām pārāk neinteresējamies, kas notiks ar Krimu, taču atceramies, ka viens no iebrukuma mērķiem bija piepildīt Ziemeļkrimas kanālu. Viss, aizpildīt nav ar ko.
Taču pilsētas bez ūdens ir tikai puse no problēmām. Visa reģiona lauksaimniecība tika darbināta ar ūdeni no Kahovskas ūdenskrātuves. Tur ir viena no plašākajām apūdeņošanas sistēmām Eiropā, daudz mazu kanālu, tā nodrošina slaveno Ukrainas graudaugu ražu. Tātad, ja nav rezervuāra, tas viss pārtrauks darboties”.
“Mums ir agresors, kurš ir zaudējis savus krastus”
Oleksandrs Kočetkovs, komunikāciju speciālists, bijušais projektēšanas inženieris Južnoje projektēšanas birojā
”Ūdens plūsmas raksturs, kas radās pēc dambja iznīcināšanas, ļauj secināt, ka “ķermenis” izdzīvoja, pretējā gadījumā būtu izcēlies cilvēka radīts 8–10 metrus augsts cunami. Bet pat straume, kas izplūda no dambja caurrāvuma, radīja milzīgus postījumus.
Man nav šaubu par to, kurš uzspridzināja dambi: tas ir kārtējais Krievijas kara noziegums. Uz ko viņi cerēja?
Pirmkārt. Novērst uzbrukumu Krimas virzienā. Ļoti perspektīvs virziens, plus Dņepras lejtecē, pēc zinošu cilvēku domām, gatavojās sabotāžas grupas, kurām vajadzēja sākt pussalas atbrīvošanu. Iebrucēji mēģināja tos vienkārši aizskalot.
Otrkārt. Pēc tam, kad ūdens būs nožuvis, tas viss prasīs ilgu laiku, un purvā, par kuru pārvērtīsies Dņepras krasti, jūs daudz neizkarosieties, atturēšanas faktors un laiks atelpai.
Vēlos arī uzsvērt, ka Krievija kārtējo reizi ir pierādījusi, ka tai nerūp cilvēki, ukraiņi, kurus tā dēvē par “saviem pilsoņiem”.
Un noslēgšu ar to, ka Rietumiem jau vajadzētu saprast: mēs saskaramies ar agresoru, kas ir zaudējis ”savus krastus”, un ir nepieciešami līdzekļi, lai to pēc iespējas ātrāk ierobežotu.
“Viņi vairs necer uz militāriem panākumiem”
Oleksijs Kopitko, Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks:
”Kahovskas hidroelektrostacijas graušanu veica Krievijas Federācija, Krievijas varas iestādes un ar šo aktu pierādīja: šī nav viņu zeme. Viņi uzvedas kā siseņi, iznīcinot visu apkārtējo. Jau tagad puse Donbasa ir neapdzīvojama, tas ir viņu darbs. Tagad šeit ir Dņepras lejtece! “Jaunās teritorijas”? – tikai klaji margināļi pēc cilvēka izraisītiem plūdiem var runāt par “atbrīvošanu”.
Šī graušana ir atklāta atzīšana, ka viņi necer uz militāriem panākumiem. Atriebība par savām neveiksmēm.
Agrārās politikas ministrija brīdina, ka Dienvidukrainas lauki var pārvērsties tuksnesī. Milzīgas platības, vērtīga lauksaimniecības zeme! Pēc ministrijas datiem, Kahovskas hidroelektrostacijas katastrofa faktiski atstāja bez ūdens avota 94% apūdeņošanas sistēmu Hersonā, 74% Zaporižje un 30% Dņepropetrovskas apgabalos . Azovas apūdeņošanas sistēma Melitopoles reģionā – gandrīz 97 tūkstoši hektāru! Atgādināšu arī, ka pirmais, ko izdarīja Krievija, sagrābjot šīs zemes, bija nozaga mūsu kombainus, maibahus!
Zivis iet bojā – gan Dņepras lejtecē, gan augštecē.
Bez Kahovskas jūras klimats mūsu dienvidos kļūs sausāks, un tas tieši attiecas uz Krimu.
Bet pagaidām mums ir jāiztur trīs dienas.
“Ukrainai nerūp graudu cenas pasaulē”
Anna Kovaļčuka, lauksaimniecības biznesa eksperte:
”Globālajai nodrošinātībai ar pārtiku Kahovskas hidroelektrostacijas katastrofa tiešus draudus nerada, lai kā viņi par šo tēmu neraudātu Ukrainas prezidenta birojā. Pasaules cenas ir nedaudz kāpušas, jā, bet cenas šūpojas no vismazākajiem starpgadījumiem, tāds ir biržas tirgus: cilvēki pelna uz vārdiem.
Ukrainai šīs cenas nav svarīgas, mums ar pasaules tirgu jau gadu ir maz kopīga, diemžēl.
Vai ražošana samazināsies? – Jā. Vai uz ilgu laiku? – diez vai.
Žēl zoodārzā bojāgājušo dzīvnieku.
