Zviedrijas iestāšanās NATO varētu nozīmēt, ka Maskava tiks “militāri izslēgta” no Baltijas jūras. Vēl vienas valsts parādīšanās NATO ļaus aliansei efektīvāk sadalīt militāros resursus visā Skandināvijā. Par to ziņo Sky News, atsaucoties uz datiem no aizsardzības un drošības jautājumu analītiskā centra.
Šis notikums tiek raksturots kā “dramatisks un vēsturisks pavērsiens” NATO drošības politikā.
26. februārī Stokholma pārvarēja pēdējo šķērsli ceļā uz iestāšanos NATO: Ungārija pēc vairākiem mēnešiem piekāpās citu iesaistīto valstu prasībām.
Dr Nīls Melvins, Karaliskā Drošības pētījumu institūta (RUSI) starptautiskās drošības direktors, sacīja, ka notikušais izdzēš Zviedrijas neitralitātes vēsturi, “kas aizsākās Napoleona periodā”.
“Kā daļa no NATO, Zviedrija pievienojas kodolaliansei pēc gadu desmitiem, kurās valsts ir bijusi atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas kustības priekšgalā,” viņš teica.
Viņš piebilda, ka tādējādi NATO ienāk “labi aprīkota armija, vairāk nekā simts modernu kaujas lidmašīnu, moderna flote ar piecām zemūdenēm un tehnoloģiski progresīva aizsardzības industriālā bāze”.
“Maskava tagad saskaras ar draudiem “militārai atstumtībai” no Baltijas jūras un tās gaisa telpas,” viņš norādīja.
Savukārt NATO tagad var efektīvāk sadalīt savus spēkus Skandināvijā, Tālajos Ziemeļos un Arktikā.
“Krievija tagad saskaras ar nepieciešamību veidot ievērojamus militāros spēkus ziemeļos, lai līdzsvarotu jauno NATO reģionālo spēku, kas vēl vairāk noplicina tās resursus,” norādīja analītiķis
