Gleznotāja Una Lekuze, kuras jaunākā izstāde “Lidojums nezināmajā” otrdien tiks atklāta galerijā “Antonija”, uzskata, ka mācīšanās process mākslā ir nebeidzams, bet par iedvesmu radošajā darbā var kalpot pilnīgi jebkas – arī ļoti šokējošas lietas.
Līdzīgi kā renesanses laikmeta mākslinieki studēja cilvēka anatomiju, slepus pagrabos preparējot kapsētās nozagtus līķus, arī Una Lekuze savā darbnīcā “preparē” vecmeistaru darbus, nemitīgi atklājot tajos jaunas tehniskas un attiecīgajam laikam raksturīgās iezīmes. Viņa gan vecmeistaru darbus nav zagusi, taču atzīst, ka reālajā līķu preparēšanā, cik pašai nācies ar to saskarties studiju procesā, nekā romantiska nav. Tiesa, “nav noliedzams fakts, ka patiesa izpratne par cilvēka anatomiju ir gūstama tikai un vienīgi tādā ceļā,” uzsver māksliniece, kuras darbu centrā vienmēr ir cilvēks.
“Glezna savā ziņā ir kā neatrisināta slepkavība,” skaidro Una Lekuze, “jo tajā ir gan motīvs, gan cilvēks, gan notikumu eskalācija, gan arī simboliskas norādes uz atrisinājumu. Šajā ziņā interesantākie ir tādi vecmeistaru darbi, kuros ir tik tikko jaušams simbolisms, kā rēbuss, kas jāatmin pašam skatītājam. Gluži kā tas ir Johannesa Vermēra un Gustava Klimta darbos.”
Izstāde “Lidojums nezināmajā” ir veidota iedvesmojoties no jūgendstila arhitektūras un glezniecības. Māksliniece atzīst, ka viņai būtu grūti nošķirt savu mākslu no Rīgas arhitektūras, jo viņa pati dzīvo jūgendstila ēkā, un tas, protams, ietekmē arī jaunrades procesu: “Caur saviem darbiem mēģinu sniegt cilvēkiem kaut vai mirklīgu ilūziju par mieru un kārtību šajā haosa un steigas laikmetā, pretstatā agresīvajām koncepcijām mūsdienu mākslā.”
Mākslinieces jaunradi lielā mērā ir ietekmējusi arī tas, ka vēl pirms studiju uzsākšanas glezniecības jomā, Una Lekuze grasījās studēt jurisprudenci Ķīnā. Sākumā viņa apguva ķīniešu valodu Stradiņu Universitātes “Konfūcija centrā”, bet pēc tam papildināja valodas zināšanas Ķīnā. “Atrodoties tajā vidē un mācoties ķīniešu valodu klātienē, jo īpaši rakstību, ir jādomā par vairākām lietām vienlaicīgi. Tāda pieeja refleksijai glezniecības procesā māca redzēt pasauli asociatīvi, caur ornamentu, sasaucoties arī ar jūgendstila mākslas pamatprincipiem.”
Gleznotāja Una Lekuze strādā eļļas tehnikā, veidojot figurālas kompozīcijas, portretus, aktus, klusās dabas, ainavas. Īpaši studējusi un izcili apguvusi cilvēka plastisko anatomiju. Mākslinieces darbi ir izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā, Hersonas mākslas muzeja latviešu mākslas kolekcijā, kā arī atrodas privātkolekcijās Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē, ASV, Kanādā, Korejā un citviet pasaulē.
Una Lekuzes izstāde “Lidojums nezināmajā” tiks atklāta otrdien, 10. decembrī, plkst., 18.00, Rīgā, Brīvības ielā 157, Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” un būs apskatāma no 2019. gada decembra līdz 2020. gada 15. janvārim.
Informāciju sagatavoja
Jānis Riņķis,
sabiedrisko attiecību konsultants
