Saistībā ar ēku fasāžu siltināšanām Liepājā iedzīvotāji bieži vēršas pilsētas būvvaldē ar dažādiem jautājumiem par lodžiju aizstiklojumiem. Pēdējā laikā liepājniekus īpaši apmulsinājušas ziņas interneta medijos – pretrunīga un dažviet aplama informācija par lodžiju aizstiklošanas kārtību, kas šķietami attiecināma uz visu Latviju, lai gan runa ir tikai par Rīgas situāciju. Liepājas būvvalde atgādina, ka būvnieciskas darbības Liepājā, t.sk. lodžiju aizstiklošanu, regulē valsts likumdošana un Liepājas saistošie noteikumi, nevis interneta raksti vai par tiem izteiktie komentāri.
Kopīpašuma daudzdzīvokļu namos atsevišķu dzīvokļu īpašnieki dažkārt neapzinās, ka lodžijas nepieder viņiem vien. Būvvalde atgādina, ka Liepājas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk TIAN) 78. punkts nosaka: „Aizliegts patvaļīgi mainīt vai pārveidot ēku daļas, fasādes, apdari, logus, ārdurvis, jumtus, kāpņu un balkonu margas, citus funkcionālus un dekoratīvus elementus.”
TIAN 78. punkts visā pilnībā attiecas uz lodžijām – tās nav atļauts pārveidot, kā katram ienāk prātā, bet tikai atbilstoši būvvaldē saskaņotam, visam namam vienotam risinājumam, par kura izstrādāšanu iepriekš vienojušies vairums nama dzīvokļu īpašnieku.
Tas var būt vienkāršotās atjaunošanas dokumentu kopums, atjaunošanas projekts vai pārbūves projekts – kas tieši atbilst iecerētajiem darbiem, vēlams konsultēties būvvaldē, lai netērētu nama līdzekļus par „liekiem papīriem”.
Likumiem un noteikumiem neatbilstošu lodžiju aizstiklojumu dzīvokļu īpašnieki mēdz skaidrot tā: logu uzstādītājs (no logu izgatavošanas vai būvniecības pakalpojumu sniedzējiem) paudis pārliecību par veikto darbu atbilstību visiem noteikumiem vai pat apgalvojis, ka uzstādīšana ir saskaņota ar Būvvaldi.
Iesakām nepaļauties uz mutvārdu solījumiem, bet palūgt uzrādīt skaņojuma dokumentu. Atbildīgs par aplami aizstiklotu lodžiju (ar soda maksu, nelikumīgā stiklojuma demontāžas izdevumiem utt.) būs šīs lodžijas īpašnieks, nevis logu licējs, izgatavotājs, pārdevējs vai ieteicējs.
Savukārt logu licējiem (pārdevējiem un izgatavotājiem) vajadzētu pieņemt pasūtījumu tikai tad, ja klients var uzrādīt būvvaldē saskaņotu risinājuma dokumentāciju.
Raksturīga kļūme ir pārliecība, ka reiz skaņots risinājums derīgs mūžīgi. Pirms ilgāka laika koka vai cita materiāla rāmjos pēc privātiem pasūtījumiem ielikto stiklojumu „derīguma termiņš” ir tikai līdz namu fasāžu kompleksai atjaunošanai vai pārbūvei, kas Liepājā parasti ir saistītas ar ēku siltināšanu.
Darbu pabeigšanas brīdī fasādei pilnībā jāatbilst projekta risinājumiem, t.sk., attiecībā uz lodžijām – ar vai bez stiklojuma, bet, ja ar stiklojumu, tad vienīgi ar projektā paredzēto rāmju materiālu, krāsu un dalījumu. Tas viss – atbilstoši nama īpašnieku kopības izvēlei: likumīgi dokumentētam lēmumam un saskaņotajiem rasējumiem.
Būvvalde neizskata projektus, ja tiem nav īpašnieku kopības akcepta. Daudzdzīvokļu namu kopīpašniekiem jāapzinās, ka, lai ietekmētu visas izvēles, regulāri un aktīvi jāpiedalās savu namu īpašnieku kopsapulcēs un aptaujās, jāinteresējas par namiem izstrādāto projektu risinājumiem, ko viņi drīkst apšaubīt vai pat prasīt mainīt, tomēr galīgos lēmumus, atbilstoši „Dzīvokļa īpašuma likumam”, nosaka vairākuma griba, ne individuālās vēlmes.
Šeit runa ir par lodžiju stiklošanas kārtību, taču tā nav attiecināma uz balkoniem, kuru individuāla aizstiklošanu TIAN liedz, pieļaujot vienīgi iespēju balkonu pārveidi risināt visai ēkai kompleksas pārbūves projekta ietvaros. Balkonu stiklošana saistīta ar lieliem konstruktīvās noturības, tātad, cilvēku drošības, riskiem.
Konsultēties par lodžiju stiklošanas vai citu ieceru likumīgu īstenošanu katrā konkrētā namā var Liepājas būvvaldes Arhitektūras daļā apmeklētāju pieņemšanas laikos (trešdienās no 9.00 līdz 12.00 un no 14.00 līdz 17.00), atkarībā no nama atrašanās vietas pilsētā, vēršoties pie Vecliepājas rajona arhitektes Guntas Šnipkes vai Jaunliepājas un Karostas rajona arhitektes Ivetas Ansones.
Aigars Štāls,
sabiedrisko attiecību speciālists
