Trešdien, 6. martā, plkst. 15 Ziemeļu kapsētā notiks pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam veltīts piemiņas pasākums, lai cildinātu viņu veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un atcerētos nopelnus Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā.
Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam veltītajā piemiņas brīdī uzrunas teiks Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis. Pasākumu vadīs Sigita Jevgļevska un Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies Ivo Fomins un Roberts Dinters.
Ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidos goda aleju, gājienā nesīs Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus. Par godu Brīvības cīņu 100 gadadienai notiks svinīgās zalves.
Pasākumā aicināti piedalīsies nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, Liepājas garnizona karavīri un visi interesenti.
Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.
Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.
Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos. Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.
Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja filiāles „Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja
